Madonas novada būvvalde liegusi no 44 hektāru plašā īpašuma nodalīt virsotni, jo tā esot pārāk maza. Lai varētu atšķirt no lielā īpašuma dāvināšanai paredzēto kalnu, kas atrodas aizsargājamā dabas teritorijā, tam esot jābūt ne mazākam par 10 hektāru.
"Es gribu valstij kalnu dāvināt. Bet es gribu dāvināt valstij, ne pašvaldībai, lai man būtu pārliecība, ka Gaiziņš nekad – ne tieši, ne netieši – nenonāktu ārvalstnieku īpašumā," laikrakstam pauda Apele. "Mans tēvs aizliedza Gaiziņkalnu pārdot un ieķīlāt. Viņš gribēja, lai kalna galā vienmēr plīvo Latvijas karogs."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit