Grūdiens militārajai industrijai: plāno stiprināt Latvijas uzņēmēju spējas ražot armijas aprīkojumu  (90)

Ziņojumā "Par aizsardzības nozares sadarbības stiprināšanu ar Latvijas aizsardzības un drošības industriju" Aizsardzības ministrija (AM) ir identificējusi vairākus būtiskākus industrijas atbalsta virzienus. Tostarp viens no tiem paredz nodrošināt uzņēmēju piekļuvi tādiem NBS infrastruktūras objektiem kā šaušanas poligoni un mācību centri, lai testētu prototipus vai gatavo produkciju.

Vienlaikus uzņēmējiem plānots sniegt iespēju saņemt kompetentu NBS speciālistu konsultācijas par konstatētajiem defektiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Kā skaidro AM, ir identificēti vairāki uz eksportu orientēti Latvijas uzņēmēji, kuriem šāds atbalsts būtu nepieciešams. Piemēram, Latvijā ir gan munīcijas, gan ūdenslīdēju aprīkojuma ražotāji.

Vienlaikus Latvijā ir izveidojušies un veiksmīgi attīstās vairāki startapi, kuru zināšanas un tehnoloģisko potenciālu varētu izmantot NBS uzdevumu veikšanai piemērotu produktu izstrādē un ražošanā. Kā piemēru ministrija min bezpilota lidaparātu ražotājus.

Latvijas uzņēmumi jāiesaista NATO piegādes ķēdēs un Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmās, lai sekmētu jaunu aizsardzības produktu un militāro tehnoloģiju radīšanu, klāsta AM. Sevišķi iecerēts atbalstīt vietējo uzņēmēju ciešāku iesaisti NBS iepirkumos un ar nozari saistītos pētniecības projektos.

Latvijā pašlaik nepastāv skaidri identificējama militārā industrija, taču ir ievērojams skaits uzņēmumu, kuri ražo aizsardzības un iekšlietu sistēmās izmantojamu ekipējumu, piedāvā uzturēšanas un remonta pakalpojumus aizsardzības un iekšlietu sistēmās lietotam ekipējumam, kā arī nodrošina krīzes vai kara laikam kritiski nepieciešamu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

Saskaņā ar ziņojumu līdz šim jau vairāki nozīmīgi NBS attīstības projekti realizēti sadarbībā ar Latvijas ražotājiem, tostarp kā uzskatāmākos piemērus ministrija min NBS formastērpu izveidi un ražošanu "SRC Brasa", kā arī AS "Rīgas kuģu būvētava" Latvijā būvētos Skrundas klases patruļkuģus.

Arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF) aicina sākt aktīvu darbu pie Latvijas aizsardzības piegādes ķēžu stiprināšanas.

"Latvija 12 gadus ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalsts, atrodoties uz šo organizāciju ārējām robežām, kas uzliek gan dalībvalstij papildus pienākumus, gan sniedz ievērojamas attīstības iespējas. Ir nepieņemami, ka jautājumi, kas skar drošu nacionālo apgādi, Latvijas uzņēmumu un pētniecības iesaistīšanu starptautiskās piegādes ķēdēs, atstāti novārtā," portālam "Delfi" vērsa uzmanību LDAI valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

"Aizsardzības industrijas izaugsmi lielā mērā nosaka NATO Velsas un Varšavas samitos lemtais par kaujasspēju un infrastruktūras attīstību, kā arī modernizāciju un pētniecības stiprināšanu. Savukārt Eiropas Savienības Kopējā drošības un aizsardzības politika nosaka virkni pasākumu industriālās un tehnoloģiskās bāzes nostiprināšanai. Mums ir jākļūst par sabiedrotajiem, kas apzinās savas saistības un ir gatavi radīt produktus atbilstoši jaunajiem izaicinājumiem Latvijā un pasaulē," norādīja Egle.

AM pieļauj, ka Latvijā potenciāls varētu būt tieši modificētiem civiliem produktiem jeb tekstilizstrādājumiem, apaviem un tamlīdzīgi. Tāpat AM sarunās ar uzņēmējiem identificējusi lielu Rietumvalstu kompāniju interesi par militāras nozīmes produkcijas ražošanas vai komplektēšanas līniju izvietošanu Latvijā sadarbībā ar vietējiem uzņēmumiem.

Rietumvalstu kompānijas kā vienu no priekšnosacījumiem norāda pieejas nodrošināšanu atbilstošai militārai infrastruktūrai produkcijas testēšanas nolūkiem. AM gan piebilst, ka Latvija šādos gadījumos netiek uzlūkota kā galvenais šeit ražotās militārās produkcijas galapatērētājs.

Sagaidāms, ka attiecīgās politikas realizācijas ieguvumi sekmēs Latvijas tautsaimniecību. Tas nodrošinātu aizsardzībai atvēlēto līdzekļu daļēja atgriešanās valsts budžetā vietējo uzņēmumu nodokļu maksājumu veidā, veicinātu vietējo uzņēmumu darbavietu saglabāšana un jaunu radīšanu, kā arī sekmētu ārvalstu kompāniju interesi par Latviju.

Plānots, ka AM jāizstrādā un valdībā jāiesniedz normatīvo aktu grozījumu projekti, lai nodrošinātu uzņēmēju piekļuvi NBS infrastruktūrai.

Informatīvo ziņojumu valdība skatīs otrdien.