Saeima atbalsta VID vadītāja un darbinieku atalgojuma palielināšanu  (49)

Par to balsoja 60 deputāti, savukārt pret bija 28.

Paredzētās izmaiņas gan radīja neizpratni opozīcijas deputātos.

"Naudas trūkums ir ļoti labs aizbildinājums, lai turpinātu nerisināt sāpīgas un ilgstoši novārtā atstātas problēmas. Pārāk mazas algas ierēdņiem, tas jau ir kļuvis par saukli, ar kuru aizbildināt katru kļūdu un neizdarību, vai pat ļaunprātību, kas varētu pastāvēt publiskajā sektorā, jo tur taču ir pārāk mazas algas. Un ko gan var prasīt no cilvēkiem, kuri saņem pārāk mazas algas?" retoriski vaicāja deputāte Inga Bite (LRA).

"2400 eiro uz papīra. Tā ir šī pārāk mazā alga, par kuru nav iespējams atrast ne Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, ne Maksātnespējas administrācijas vadītāju jau otrajā konkursā. Var jau būt, ka ar šo algu daudz kam nepietiek, tikai paskaidrojiet to, lūdzu arī skolotājiem, kuri šogad pēc vairāku gadu ilgstošas cīņas ir saņēmuši būtisku algas pielikumu – 680 eiro uz papīra," turpināja Bite, piebilstot, ka "palielinot algas, mēs atrisināsim visas problēmas valsts pārvaldē."

Savukārt Andrejs Elksniņš (S) pauda, ka nesaprot, kāpēc VID atalgojums jāskata atrauti no kopējās valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma universālās sistēmas. "Uz doto brīdi atraut vienu vienīgo kategoriju, un saistīt to ar iespējamo VID ģenerāldirektora vai ar viņu saistīto amatpersonu iecelšanu valsts pārvaldē, absolūti nav nekāda pamatojuma," atzīmēja Elksniņš.

Likuma grozījumi paredz, ka mēnešalgas apmēru VID vadītājam, kā arī atalgojuma noteikšanas kārtību noteiks MK saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pielikumu, iepriekš portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienestā.

Atalgojuma maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 4030 eiro mēnesī. Patlaban šīs mēnešalgu grupas atalgojums nedrīkst pārsniegt 2441 eiro.

Likuma grozījumu autori Valsts kancelejā (VK) atzīmē, ka izmaiņas VID amatpersonu atlīdzības politikas jomā noteiktas kā izmēģinājuma projekts.

Ņemot vērā izveidojušos situāciju, kad krīzes laikā notika būtisks ierēdņu skaita un darba samaksas samazinājums un daudzi augsta līmeņa speciālisti un pieredzējuši vadītāji atstāja darbu valsts pārvaldē, ir reālas grūtības piesaistīt profesionāļus, informē VK pārstāvji.

To apliecina ne tikai konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu, bet arī citi atlases procesi valsts pārvaldē.

VK norāda, ka atalgojuma paaugstināšana bez citām reformām var neattaisnot sabiedrības gaidas par efektīvu valsts pārvaldi, tādēļ VID ir noteikts kā izmēģinājuma projekts.

Pēc rezultātu izvērtēšanas nākamgad plānots lemt par iespēju pārskatīt atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē kopumā.

Ziņots, ka valdība augusta izskaņā lēma, ka VID ģenerāldirektora mēnešalga turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 4030 eiro.

Saskaņā ar pētījumu, kas veikts pēc VK pasūtījuma, augstākā līmeņa vadītāji valsts pārvaldē saņemt vidēji tikai 36% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā. Savukārt vidējā līmeņa vadītāju vidējā mēnešalga nesasniedz 50% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā.