Privātīpašums vai tūrisma centri – kam pieder Latvijas augstākie pauguri  (42)

Jau ziņots, ka Madonas novada pašvaldības un Gaiziņkalna īpašnieces Ineses Apeles starpā kopš 2012. gada ir noslēgts zemes nomas līgums, kas domei ļauj īstenot teritorijas uzturēšanas darbus, tostarp izvest atkritumus, pļaut zāli, izvietot soliņus un norādes tūristiem.

Pašvaldība vairākkārt Gaiziņkalna virsotnes īpašniecei piedāvājusi noslēgt un Zemesgrāmatā reģistrēt tādu nomas līgumu, kas domei ļautu kalna virsotnē īstenot būvniecību – uzcelt skatu torni. Tiesa gan, līdz šim visas sarunas ar Apeli aprāvušās pirms dokumentu noformēšanas, iepriekš portālam "Delfi" pastāstīja Madonas novada pašvaldības Tūrisma darba organizatore Sanita Soma.

''Šobrīd Alūksnes novada pašvaldība runā ar nekustamo īpašumu īpašniekiem par Dēliņkalna un tā teritorijas attīstību un labiekārtošanu, lai tas būtu Alūksnes novada iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgs tūrisma apskates objekts,'' pastāstīja Mucenieks.

Jau šobrīd Dēliņkalna virsotnē ir pieejama atpūtas vieta – to projekta ietvaros izbūvējusi Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt pašvaldība organizē atkritumu savākšanu un zāles nopļaušanu konkrētajā infrastruktūras objektā, bet par Dēļiņkalnu un tā teritorijas apsaimniekošanu atbild paši zemes īpašnieki.

Kā skaidroja domē, apsaimniekošanas izmaksas esot nelielas.

271,5 metrus augstais Dēliņkalns ir Alūksnes augstienes augstākais paugurs. Kalna virsotnē ir robeža starp Jaunlaicenes un Ziemeru pagastiem.

Vaiņodes novada pašvaldība, kuras teritorijā atrodas Krievukalns, neveic nekādus labiekārtošanas vai uzturēšanas darbus. Tāpat pie kalna nav izvietotas informācijas plāksnes vai norādes, tādēļ tas tūristiem nav viegli atrodams, portālam "Delfi" pastāstīja Vaiņodes novada pašvaldības pārstāve Ilze Strēle.

Tā kā paugurs atrodas ārpus Embūtes dabas parka teritorijas arī Dabas aizsardzības pārvaldei nav nekādu plānu saistībā ar šo kalnu.

Pavisam netālu no leģendārā Gaiziņkalna slejas arī otra augstāka Latvijas virsotne – Sirdskalns. Arī šis paugurs atrodas Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un ir privātpersonas īpašumā, portālu "Delfi" informēja Madonas novada pašvaldībā.

Kā norādīja pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļā, domei nav plānu tūrisma attīstībai Sirdskalnā, savukārt par privātām iniciatīvām pašvaldība nav informēta.

Arī Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) nav plānu labiekārtot Sirdskalna teritoriju, pastāstīja DAP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Soms.

296,8 metrus augstais Sirdskalns atrodas Madonas novada Vestiena pagastā, Dabas parka "Gaiziņkalns" un Īpaši aizsargājamo ainavu apvidus "Vestiena" teritorijā.

Kalns 58,63 hektāru platībā ir Rēzeknes novada pašvaldības īpašums, taču dažādus pasākums tur rīko DAP. Savukārt Kaunatas pagasta pārvalde uztur piebraucamo ceļu un organizē sniega tīrīšanu, grāvju un ceļmalu zāles nopļaušanu, kā arī greiderēšanu. Ceļa remontam šogad iztērēti jau aptuveni 3350 eiro.

Tāpat Kairiša informēja, ka drīzumā plānots piebraucamā ceļa remonts un šobrīd uzsākta tā projektēšana.

Lielais Liepu kalns atrodas Rāznas nacionālā parka teritorijā.

Tūrisma infrastruktūra kalnā un pie tā izbūvēta par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējumu.

Netālu no Lielā Liepu kalna, turpat Latgales augstienē, atrodas vien dažus metrus zemākais Dzerkaļu kalns, kas ir piektā augstākā Latvijas virsotne. Šis paugurs 4,31 hektāra platībā ir privātīpašums, portālam "Delfi" pastāstīja Kaunatas pagasta pārvaldes lietvede Janīna Kairiša.

''Dzerkaļu kalnā pašvaldība nevar veikt vai plānot labiekārtošanas darbības, vai infrastruktūras attīstīšanu, lai kalns būtu labāk pieejams tūristiem,'' skaidroja Kairiša.

Arī šī virsotne atrodas Rāznas nacionālā parka teritorijā.

Egļukalnā, kas ir privātīpašums, kopš 2008. gada izveidota kalnu slēpošanas bāze ar trim slēpošanas trasēm un tiek plānota vēl vienas trases izveide, portālam "Delfi" pastāstīja kalnu slēpošanas bāzes "Egļukalns" direktors Jevgēņijs Kartašovs.

220 metru augstais Egļukalns ir Sēlijas augstākā virsotne un atrodas Augšzemes augstienē netālu no Daugavpils – Sventes pagastā.

Kalna galā 2004. gadā izbūvēts 26,5 metrus augsts skatu tornis, kas šobrīd tiek atjaunots. Lai gan Egļukalns ir privātīpašums, tā galā uzbūvētais tornis pieder Latvijas Valsts mežiem (LVM) un LVM sedz remonta izmaksas, pastāstīja Kartašovs. Tornis jau reiz – 2012. gadā – atjaunots, bet tā pakājē izbūvēta atpūtas vieta – koka lapene ar soliem un krēsliem, liecina informācija LVM mājaslapā.

Aizvadītā ziema bijusi īsa un prognozēt to, kāda būs nākamā pagaidām nav iespējams, taču Kartašovs pauda cerību, ka kalns sezonā varētu uzņemt aptuveni 3000 cilvēku.