Reti sastopamo slimību ārstēšana nereti izmaksā dārgi, un cilvēki paši nevar atļauties samaksāt par zālēm. Kā laikrakstam skaidro Ģenētiski pārmantoto slimību pacientu biedrības Saknes vadītājs Juris Beikmanis, Satversmē ir noteikts, ka valstij jānodrošina veselības aprūpes minimums ikvienam pacientam, taču neesot izskaidrots, ko īsti tas nozīmē. "Ja cilvēks salauž kāju, loģiski – viņam uzliek ģipsi, bet, ja cilvēks lēni un mokoši mirst, jo valsts neapmaksā zāles, – vai tas nav cilvēka tiesību pārkāpums?" tā Beikmanis.
Viņš norādījis, ka patlaban reto slimību pacientiem iespējas ārstēties pastāv, tomēr tās ir neaizsniedzamas. Tas cilvēkos radot paniku un izmisumu. Kā konkrētu piemērs minēts retas ģenētiskas saslimšanas Fābri pacientus, kuriem vienam pēc otra tiek atteikts finansējums medikamentu iegādē. No viņa stāstītā izriet, ka Nacionālais veselības dienests vairākiem pacientiem ir atteicis kompensēt dzīvības funkciju uzturēšanai nepieciešamo, vienīgo zināmo zāļu iegādi pilnā apmērā, padarot zāles nepieejamas. Dienests šiem pacientiem piešķīris finansējumu gadam apmēram 14 000 eiro apmērā, kas sadalīti pa mēnešiem vienlīdzīgās daļās. Pārējais tātad jāsedz pacientam. Speciālists uzsver, ka tas esot praktiski neiespējami, jo zāles izmaksājot gandrīz 200 000 eiro.
Patlaban viens Fābri slimības pacients vērsies tiesā, bet otram biedrība gatavo iesniegumu.