KNAB priekšnieka kandidātu izvērtēšanas komisija sanāk uz pirmās kārtas sēdi - 4
Foto: LETA
Uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu pieteikušies 10 kandidāti, pirmdien žurnālistiem paziņoja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Pirmdien, 19. septembrī, KNAB priekšnieka amata konkursa komisija sanāca uz atlases pirmās kārtas sēdi. Uz atlases otro kārtas sēdi komisija sanāks 28. oktobrī, liecina Ministru kabineta (MK) mājaslapā publicētā informācija. Savukārt 1. novembrī tiks publicēta informācija par pretendentiem, kurus konkursa komisija virza dalībai konkursa otrajā kārtā.

"Konkursa komisija izskatīja visus saņemtos pieteikumus, kuru kopskaits ir 10. Izgāja cauri obligātajiem kritērijiem, arīdzan pieņēma lēmumu nosūtīt šos personu pieteikumus un iesniegtās aptaujas anketas pārbaudei Satversmes aizsardzības birojam," pēc sēdes žurnālistiem pavēstīja Krieviņš.

"Es informēju komisijas locekļus par faktu, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs joprojām turpina pārbaudīt, vai Valsts kancelejas un citu valsts pārvalžu iestāžu dalība sarunu festivālā "Lampa" ir vērtējama kā interešu konflikts. Gadījumā, ja Streļčenoka kungs ir viens no pretendentiem, tad es nepiedalīšos viņa vērtēšanā, jo tas būtu ļoti neētiski no manas puses," skaidroja Valsts kancelejas direktors.

Neilgi pēc Krieviņa paziņojuma žurnālistiem KNAB informēja portālu "Delfi", ka birojs ir pabeidzis pārbaudi par Valsts kancelejas un citu valsts institūciju dalību festivālā "Lampa" un nav konstatējis pārkāpumus.

Otrajā sēdē konkursa komisija cer saņemt informāciju no Satversmes aizsardzības biroja par to, vai visiem pretendentiem varētu tikt izsniegta augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam.

"Pēc tam, kad būs zināms, kam ir iespējama pielaide un kam nav iespējama pielaide, konkursa komisija lems par to, kurus pretendentus virzīt uz otru kārtu. Automātiski visu pretendentu vārdi un uzvārdi tiks paziņoti publiski mājaslapā," skaidroja Krieviņš. "Tad sāksies otrā kārta, kurā būs dzīvās tikšanās ar pretendentiem, viņu izjautāšana par viņu līdzšinējo darbību, par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja turpmāko attīstību un arīdzan rakstisks pārbaudījums, kas ir paredzēts šajā konkursā."

"Katrā gadījumā izskatās ļoti pozitīvi," runājot par saņemtajiem pieteikumiem, pauda Valsts kancelejas direktors.

Iepriekš aģentūra LETA ziņoja par zināmiem četriem pretendentiem uz šo amatu – pašreizējo KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, bijušo Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieku Haraldu Laidiņu, eksministru Māri Gulbi un Latvijas Juristu apvienības vadītāju Rihardu Bunku.

Vēstīts, ka augusta sākumā MK pieņēma jauno KNAB priekšnieka pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

KNAB priekšnieka amata pretendentu atlasi veic komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks, kā arī pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.

Konkurss uz KNAB priekšnieka amatu notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā notiek pretendentu atlase, pārbaudot viņu formālo atbilstību prasībām, izvērtējot pretendentu iesniegtos dokumentus un kompetento iestāžu atzinumus. Tāpat tiek izvērtētas visas prasības, kuras ir pretendentu "izslēdzošas", izņemot nevainojamu reputāciju, kas ir vērtējama otrajā kārtā.

Savukārt konkursa otrajā kārtā tiek padziļināti vērtēta pretendentu reputācija, darba pieredze, kvalifikācija un zināšanas par KNAB kompetencē esošajām jomām.

Salīdzinot ar līdzšinējiem noteikumiem, jaunie noteikumi paredz vairākas izmaiņas, tostarp ir precizēta komisijas locekļu vērtējuma lapa, tajā nepiešķirot punktus par svešvalodu zināšanām un nevainojamu reputāciju. Kā skaidro KNAB, "šie divi kritēriji ir pretendentu izslēdzoši, tātad tie ir mērāmi tikai kategorijās – atbilst vai neatbilst".

Ziņots, ka KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku Saeima iecēla amatā 2011. gada 17. novembrī. KNAB likums paredz, ka biroja priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem, kā arī no amata atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!