Pasažieri, kuru ceļojumu plānus izjauca incidents ar airBaltic reisu BT641, ES garantētās kompensācijas par nesasniegtajiem galamērķiem un neplānotajiem tēriņiem var arī nesaņemt, otrdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Notikušais jau nodēvēts par "force majeure" – nepārvaramu varu, bet lidosta Rīga jau paziņojusi, ka pasažieriem nekas nepienākas.
Lidostas pārstāve Elīna Prikule atsaucas uz Monreālas konvenciju un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 261/2004. Taču, Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles (NA) domām, tieši uz šo dokumentu pamata kompensācija cilvēkiem pienākas.
Regulā ir atsauce, ka gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija, ja tas var pierādīt, ka "lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi". Arī Monreālas konvencijā noteikti izņēmumi.
"Kad izvirda Islandes vulkāns, pasažieriem kompensācijas maksāja, un tas bija daudz lielāks "force majeure"," laikrakstam atzīmēja Zīle.
"airBaltic" pārstāvis Jānis Vanags laikrakstam norādīja, ka pasažieru pretenzijas ir saņemtas, un katrs gadījums tiekot izskatīts individuāli. Taču "airBaltic" nerunā par kompensācijām, bet gan par papildu palīdzību.
Jau ziņots, ka sestdien "airBaltic" reiss BT641 ar lidmašīnu "Bombardier Q400 NextGen" no Rīgas uz Cīrihi starptautiskajā lidostā "Rīga" veica nosēšanos paaugstinātas drošības apstākļos, jo lidaparātam bija radušās problēmas ar priekšējo šasiju. Pēc lidmašīnas nosēšanās vairākas stundas bija slēgts lidostas "Rīga" skrejceļš.
Lidmašīnā atradās 63 pasažieri, no tiem divi bija bērni un viens zīdainis, kā arī četri apkalpes locekļi. Neviens lidmašīnas ārkārtas nosēšanās dēļ nav cietis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
