Zolitūdes traģēdijas lieta: Pirms ugunsgrēka 'Maxima' jumts labots ar līmi, kas 'neturēja'  (33)

Grāvlejs pats materiālu sagatavošanā nav piedalījies. Tāpat viņš liecināja, ka, ierodoties objektā Priedaines ielā, tur hidroizolācijas materiālu likšana jau bija sākusies. Tas esot darīts no viņa pielietotās tehnikas atšķirīgā veidā, kā arī izmantojot materiālus, pret kuriem viņš kategoriski iebildis.

Viņš stāstīja, ka vietā, kur bijušas redzamas deguma pēdas, jo iepriekš bija izcēlies ugunsgrēks, tikusi izmantota līme, pret ko viņš iebildis. "Es teicu, ka par to gabalu es neuzņemos atbildību. Tur, kur jau ir salīmēts kopā, tur nevar vairs neko darīt," tiesā teica Grāvlejs.

Atbildot uz jautājumu par to, kāda bijusi šī platība, liecinieks lēsa, ka līme izmantota aptuveni 200 kvadrātmetru platībā – vietā, kur bija ugunsgrēks. "Tur varēja redzēt, ka bija līmējuši ar līmi, kas neturēja," teica Grāvlejs. Savukārt par notikušo ugunsgrēku darba veicējiem viņš neko vairāk neesot vaicājis.

Vaicāts, vai viņa rīcībā bija būvdarbu objekta projekts, Grāvlejs atbildēja, ka projekts bija "Tomex" firmai. "Savu pozīciju es pildīju, kas bija projektā. Darīju darbus, ko no manis prasa. Es neuzskatu par nepieciešamu pētīt papīrus. Tas darbs bija man ikdienišķa lieta," tiesai skaidroja liecinieks.

Tāpat viņš minēja, ka reiz izsaukts uz objektu ūdens noplūdes dēļ – veikalā uz kasēm pilējis ūdens. Viņš sacīja, ka problēma tikusi novērsta. "Vainu atradām," sacīja liecinieks. Viņš norādīja, ka darbu veicējiem ieteicis uzlikt PVC membrānu. Taču, tā kā viņam uzņēmums bija palicis parādā jau par iepriekš padarīto darbu, viņu uz objektu vairāk neaicināja. "Tālāk viņi paši kaut kā," noteica liecinieks.

Vaicāts, vai par neizmaksāto atalgojumu, viņš vērsies Valsts Darba inspekcijā ar sūdzību, Grāvlejs atbildējis, ka viņam pašam nav bijis darba līguma. "Kā jau mūsdienās notiek, darba līguma uz rokas man nebija, un to man parādīja tikai Valsts policijā jau pēc traģēdijas, tāpēc man nebija pierādījumu," sacīja Grāvlejs.

Prokurori vaicāja, vai viņam ir atbilstoša izglītība šādu darbu veikšanai, uz ko Grāvlejs atbildēja, ka viņš ir ieguvis sertifikātu, kas apliecina un atļauj hidroizolācijas ieklāšanas darbu veikšanu, izmantojot membrānu. Vienlaikus viņš atzina, ka ir ieguvis arī augstāko izglītību, bet tā nav saistīta ar būvniecību.

Savukārt uzņēmuma "Tomex" darba vadītāja palīgs Ruslans Fiļimonovs tiesā skaidroja, ka visi darbi notikuši saskaņā ar projektu. Viņš sacīja, ka projektu ir redzējis un ar to iepazinies. Projekts atradies uzņēmuma novietnē būvobjektā un projektā bijis redzams, kā jāizskatās visam jumta "pīrāgam".

Fiļimonovs liecināja, ka bijis darba vadītāja palīgs laikā, kad jau pabeigti hidroizolācijas darbi. Viņa pienākumos bija sekot līdzi paredzēto darbu norisei. Tiešie darba pienākumi paredzējuši palīdzēt Aleksejam Tomko. Patstāvīgi viņš lēmumus nav pieņēmis un visu saskaņojis ar Tomko. "Visu, ko man teica, es pildīju," īsumā savu darbu raksturoja Fiļimonovs.

Viņš liecināja, ka nekādas problēmas nav tikušas konstatētas, lai gan uz jumta ugunsgrēks ir bijis. Pēc ugunsgrēka konkrētajā vietā uz jumta darbinieki neesot laisti. Tur strādājuši eksperti, bet pēc tam pārstāvji no uzņēmuma "Re&Re" vērsušies pie "Tomex" darbiniekiem, aicinot nākt klajā ar plānu, kā novērst ugunsgrēka radītās sekas.

"Pēc tam mums lūdza izveidot plānu, kā šo vietu atjaunot. Cietis bija tikai putuplasts un hidroizolācija, bet nekas vairāk. Aptuveni 100 kvadrātmetri bija cietuši. Betona pārklājums bojāts nebija," atcerējās liecinieks, papildus norādot, ka visus bojātos materiālus nomainījis "Tomex".

Ugunsgrēks uz jumta esot noticis vasarā, sacīja Fiļimonovs, piebilstot, ka viņš gadu neatceras. Vaicāts, kā uzņēmums "Tomex" secinājis, ka betons nav bojāts, Fiļimonovs gan atzina, ka nekādi mērījumi, lai to noteiktu, neesot veikti. "Paskatījāmies un noteicām, kādas darbības jāveic," stāstīja liecinieks, norādot, ka ar šādu lūgumu pie "Tomex" bija vērsies "Re&Re" darbinieks Staņislavs Kumpiņš.

Fiļimonovs sacīja, ka ir ieguvis vidējo izglītību un uzņēmumā "Tomex" līdz darbu sākšanai Priedaines ielā 20 strādājis aptuveni 1,5 gadu. Patlaban viņš uzņēmumā vairs nestrādājot.

Uz tiesas sēdi trešdien, 21. septembrī, bija aicināti seši liecinieki, no kuriem bija ieradušies vien divi, tāpēc tiesa pasludināja pārtraukumu līdz ceturtdienai pulksten 10.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas, bet kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs ir 155 miljoni eiro. Kā liecinieki krimināllietā pieteikti 144 cilvēki. Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki.