Viņaprāt, ir radoši jāmeklē jauni moduļi, jauni risinājumi, un, ļoti iespējams, ka ne visiem tas ir pa spēkam.
"Un tāpēc tāds labs vadītājs vai labs politisks līderis ir cilvēks, kurš spēj nevis atražot vakardienas klišejas, bet radīt un sintezēt kaut ko jaunu. Diemžēl Eiropā mēs šobrīd neredzam tādus. Un par to ir ļoti žēl. Visādā ziņā ir viena vai otra veida kapacitātes cilvēki, bet ar tādu superradošu pieeju, kas varētu veidot pilnīgi jaunus konceptus, mēs šobrīd neredzam. Es ļoti ceru, ka šī situācija varbūt šādus cilvēkus iznesīs priekšplānā," norādīja Rubenis.
Pēc viņa domām, ir nepieciešams ļoti atklāts, iekļaujošs dialogs, kur neuzdodam vēlamo par esošo un neaizmālējam acis nevienā virzienā, nemānām sevi nedz uz labo, nedz uz slikto pusi un raugāmies reālistiski. Viņaprāt, tieši reālisma ir trūcis un bieži vien diskusijā no paša sākuma bija jau ideoloģiska nostādne – vieni "par", citi "pret".
"Un tad tā ir mūsu ideoloģiskā līnija, un mēs skatāmies, kā mēs piedzenam argumentus vienam vai otram viedoklim par labu. Tad tā saruna nenotiek. Labā saruna notiek tad, kad mēs sakām – situācija ir sarežģīta, neviennozīmīga, tāda nav vēl tādā veidā varbūt bijusi nekad. Skatāmies uz visiem riskiem, skatāmies uz visām iespējam, skatāmies, ko mēs varam, cik mēs esam stipri, novērtējam savas spējas un arī redzam savu egoismu. Redzam, kur mēs kaut ko varam, redzam, kur mēs negribam. Es domāju, ka šāda veida tāda padziļināta diskusija principā gandrīz nenotika," secināja Rubenis.
Viņš intervijā arī norādīja uz pasaules daudzveidības pieņemšanu, skaidrojot savu nostāju par homoseksualitāti. "Mēs neesam radījuši šo pasauli. Es neesmu radījis šo pasauli. Dievs ir šo pasauli radījis visā tās daudzveidībā. Tātad man ir šajā daudzveidīgajā pasaulē nevis tagad jāpārtaisa šī pasaule pēc manas vienkrāsainās vai divkrāsainās izpratnes, bet man jāiemācās dzīvot arī ar tiem cilvēkiem, kas ir atšķirīgi šajā pasaulē, un saprast šos cilvēkus. Es domāju, par to ir stāsts," uzskata teologs.