Kopš 2008. gada būvētā un daudz apspriestā vairāk nekā 250 miljonus eiro vērtā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka ekspluatācijā tika nodota 2014. gada 6. jūnijā, savas durvis apmeklētājiem tā vēra 12. jūnijā, bet oficiāli tika atklāta tā paša gada 29. augustā.
LNB atbalsta biedrības valdes loceklis, arhitekts Jānis Dripe šī Gunāra Birkerta projekta īstenošanu novērtēja kā sarežģītu un resursu ietilpīgu ne tikai Latvijas un Baltijas, bet arī visas Ziemeļeiropas kontekstā, atzīmējot, ka ēkas būvniecība ir "patiesi liels notikums Latvijas kultūras vēsturē un Rīgas pilsēttelpā".
Šim objektam būvnieki gan bija devuši vien divu gadu garantiju, kuras termiņš tagad jau ir beidzies.
Kā portālam "Delfi" sacīja Kultūras ministrijas (KM) Investīciju un projektu nodaļas vadītājs Indriķis Builis, LNB galvenās ēkas un labiekārtojumu 1. kārtas būvdarbu garantijas termiņš bija līdz 2015. gada 20. decembrim, LNB infrastruktūras tehniskajai ēkai – līdz 2016. gada 30. aprīlim, bet LNB tehniskās ēkas ārējā labiekārtojuma un LNB priekšlaukuma labiekārtojuma garantijas termiņš beidzās šā gada 30. jūnijā un tad beidzās arī garantija LNB ēdināšanas zonas izbūvei. Tas nozīmē, ka defektus un problēmas, ja tādas radīsies, valstij tagad nāksies risināt par saviem līdzekļiem.
Portāls "Delfi" piedāvā atskatīties, kādas likstas celtni skārušas līdz šim.
Iestrēgst skatu lifts ar 25 cilvēkiem
Nedēļu pēc nodošanas ekspluatācijā 2014. gada 6. jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkā starp pirmo un otro stāvu iestrēga lifts, kurā atradās vairāk nekā 20 cilvēki. Skatu liftā tobrīd atradās bibliotēkas apmeklētāji un LNB pārstāvis – ekskursijas gids.
Jumtā pirmais caurums un putniem tīk spice
Nepilnu gadu pēc nodošanas ekspluatācijā Gaismas pils jumtā parādījās pirmais caurums, 2015. gada martā vēstīja laikraksts "Diena".
Vēlāk izrādījās, ka jumtā radusies sūce un pie tā vainojami putni, kuri nodarījuši postījumus juma izolācijas materiālam.
Pilnsabiedrība "Nacionālā būvkompāniju apvienība" apsekoja jaunās ēkas jumtu. "Speciālisti apskates laikā secināja, ka ēkas spicē tik tiešām ir putnu radīti izolācijas materiāla bojājumi, tāpēc alpīnistu komanda ir atkārtoti devusies uz Gaismas pils jumta, lai sūci novērstu. Kā zināms, iepriekš to nebija iespējams darīt tāpēc, ka bibliotēkā notiekošo pasākumu dēļ netika saņemta atļauja veikt šāda veida darbus," tolaik skaidroja pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" pārstāve Ilga Sokolova.
Kā skaidroja Sokolova, sūce radusies tehnoloģiski sarežģītā jumta izolācijas materiāla bojājumu dēļ. Ēkas spice ir veidota no dažādiem materiāliem, tāpēc to salaiduma vietās izmantoti izolācijas materiāli, tostarp silikons. "Pirms apsekošanas veikšanas precīzs sūces iemesls nav zināms, bet viena no darba versijām ir visai komiska, taču tāpēc ne mazāk iespējama - silikonu acīmredzot ir iecienījuši putni, kas Gaismas pils spici bieži vien izmanto kā pieturvietu ceļā," skaidroja Sokolova.
Jau iepriekš putni ēkas spicei bija sagādājuši problēmas, tāpēc Latvijas Nacionālā bibliotēka uzstādīja putnu atbaidītāju, tomēr vēlāk kļuva saprotams, ka tas problēmu nav atrisinājis pilnībā.
Skeiteriem izdodas sabojāt granīta apmales
Kopš Gaismas pils nodošanas ekspluatācijā bija pagājis nepilns gads, kad 2015. gada pavasarī atklājās, ka granīta apmales izrādījušās pārāk neizturīgas pret skeitbordistu radītajiem triecieniem.
"Jāteic, ka ekstremālo sporta veidu pārstāvju radītos defektus LNB ēkas ārējā infrastruktūrā esam konstatējuši, un šī situācija nav patīkama. Kā redzams, dažādi bojājumi nodarīti gan trepju hromētā metāla margām, gan labiekārtojuma elementu dabīgā akmens segumam, gan atpūtas soliņu koka detaļām," sportotāju nodarīto skādi laikrakstam "Latvijas Avīze" savulaik raksturoja LNB pārstāvis Augusts Zilberts.
LNB vadības pārstāvji un inženieri esot vairākkārt tikušies ar jauniešiem-skeitbordistiem, lai pārrunātu, ka sportošana pie bibliotēkas ir pieļaujama ar nosacījumu, ja apkārtne netiek bojāta.
Pēc pāris mēnešiem tika nolemts, ka bibliotēkas apkārtni pielāgos skeitbordistu vajadzībām.
Uzreiz pēc garantijas beigām jāmaina flīzes
Neilgi pēc garantijas termiņa beigām no Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas apšuvuma vietām atdalījās flīzes. Tāpat izrādījās, ka tās nepieciešams pielabot arī iesegumā, pa kuru ikdienā tiek staigāts un braukāts, vēstīja laikraksts "Neatkarīgā".
Neesot bijis paredzēts, ka uz ieseguma plāksnēm būs tik liela slodze, laikrakstam teicis KM Investīciju un projektu nodaļas vadītājs Indriķis Builis.
Kultūras ministrija (KM) granīta atbalsta apšuvuma plākšņu un ieseguma atjaunošanai tērē 45 978 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Remontdarbi notiek pie LNB sagādes zonas Valguma ielas pusē. Ekspertu tehniskajā atzinumā ir sniegts risinājuma variants – mainīt flīzējuma konstrukciju, montējot to uz vieglmetāla karkasa, ko stiprina pie betona pamatnes.
Iemesli bojājumiem esot vairāki – starp plākšņu šuvēm pastiprināti izdalās mitrums, tostarp kalcija karbonāts, un granīta plāksnes vietām atdalījušās no javas, kas nav kvalitatīvi samaisīta un viendabīgi uzklāta, iepriekš skaidroja LNB.
Remontdarbi bija plānoti ap 205 kvadrātmetru platībā. Darbus finansē KM, jo LNB pieņemšanas ekspluatācijā laikā ministrija un Nacionālā būvkompāniju apvienība parakstīja protokolu, vienojoties par to, ka granīta flīzējuma un konstrukcijas maiņas gadījumā par finansējuma piesaisti atbildīga ir KM.
Ministrijas izsludinātajā konkursā bija saņemts viens piedāvājums, ko iesniedza uzņēmums "Ulle".
Ķibeles vēl pirms ‘Stikla kalna’ atklāšanas
2014. gadā – vēl pirms jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) nodošanas ekspluatācijā, Rīgas pilsētas būvvalde konstatēja vairākas nepilnības ēkas jaunbūvē.
Tāpat dienu pirms paredzētās Grāmatu draugu ķēdes akcijas, kurā no vecās bibliotēkas ēkas Kr. Barona ielā grāmatas bija paredzēts, nododot no rokas rokā, nogādāt jaunajā ēkā Pārdaugavā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atzina, ka jaunā Gaismas pils ēka nav droša. Paredzētā akcija gan tika atļauta. Kā žurnālistiem atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons, VUGD eksperti secināja, ka pārbaudē atklātas atkāpes no būvniecības un ugunsdrošības noteikumiem, kas ietekmē cilvēku drošību bibliotēkā, piemēram, divas no piecām evakuācijas izejām neatbilda ugunsdrošības noteikumiem.
"Būtiskākās nepilnības ir saistītas ar cilvēku drošību ēkā, mēs šobrīd stāvam pie galvenā klupšanas akmens, vienām no evakuācijas trepēm, kuras neatbilst ugunsdrošības un būvniecības noteikumiem," tolaik sacīja VUGD pārstāvis, norādot uz vestibilā esošajām kāpnēm ar koka pakāpieniem.
Apdares materiāli, no kuriem veidoti pakāpieni, neatbilst ugunsdrošības noteikumiem. "Koka pakāpienu reakcijas klasi ir nepieciešams paaugstināt," skaidroja Eklons. Būvnieki tagad pakāpienus apstrādās, lai tie atbilstu nepieciešamajai reakcijas klasei. "Cilvēku valodā" runājot, pašlaik kāpnes var aizdegties, taču tas draud vienīgi nopietna ugunsgrēka gadījumā un tad pa tām nevarēs evakuēties. Eklons bilda, ka ar sērkociņu kāpnes aizdedzināt nevar.
Savukārt Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs tolaik aģentūrai LETA viņa vadītās iestādes konstatētos pārkāpumus raksturoja, sakot, ka eksperti atzinuši: uz ēkas atbalsta sienām un kāpnēm izdalās nezināmas izcelsmes balts šķīdums, kura cēloņi un ietekme nav zināma. Vēlāk gan būveksperts un Rīgas Tehniskās universitātes profesors Juris Biršs atzina, ka ēkā konstatētais baltais šķidrums - kalcija hidroksīda nogulsnes -, kas izdalījies šuvju vietās, ir normāla būvprocesa pazīme.
Tāpat būvvaldes speciālisti norādīja, ka daudzviet labiekārtošanas un apdares darbi nav veikti "maksimāli rūpīgi un kvalitatīvi". Tika arī konstatēts, ka bibliotēkas ēkā nav ievērotas visas vides pieejamības prasības - nav marķējuma uz pirmā un pēdējā kāpņu pakāpiena, kā arī uz ieejas durvju logu stikliem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
