Bijušais KNAB vadītājs Loskutovs: valsts noslēpumu saturošie dokumenti nevar pazust nejauši  (92)

Jau vēstīts, ka KNAB pazudis viens no aktīvas operatīvās uzskaites lietas sējumiem. Fakts, ka pazuduši KNAB valsts noslēpumu saturošie dokumenti, konstatēts jau pagājušajā nedēļā, liecina LTV rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Savukārt pats KNAB ne piektdien, ne arī sestdien arvien nekomentē valsts noslēpumu saturošu dokumentu pazušanu. Vien norāda to, ka "birojs nekomentē jautājumus, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektu pārvaldību". Taču par pazušanas faktu jau vēstīja LTV , kam piektdien Satversmes aizsardzības birojs apstiprinājis, ka saņēmis informāciju no KNAB par klasificētas informācijas pazušanu.

Valsts noslēpumu saturošie dokumenti, kas ir pazuduši, ir sējums, kas, pēc neoficiālas informācijas, ir aptuveni 200 lappuses, vēsta LTV. Raidījums "Panorāma" norāda, ka šis nav pirmais gadījums, kad KNAB operatīvā informācija ir noplūdusi.

"Tā ir negodprātīga rīcība, dokumenti nevar pazust nejauši, tam ir politisks konteksts, lai diskreditētu KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku," raidījumā "Panorāma" norādīja Loskutovs, kurš arī informēja, ka pats fakts, ka pazuduši valsts noslēpumu saturošie dokumenti, nav noslēpums.

Viņš raidījumā arī kritizēja KNAB komunikāciju. "KNAB komunikācija ir zem katras kritikas," raidījumā uzsvēra Loskutovs, kurš piebilda, ka pazudušie valsts noslēpumu saturošie dokumenti, nevarot būt noslēpums.

Ministru kabineta noteikumi paredz, - ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana vai valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšana, viņš nekavējoties ziņo augstākam vadītājam un nacionālās drošības iestādei, kas KNAB gadījumā ir Satversmes aizsardzības birojs.

Tāpat šie noteikumi paredz, ka institūcijas vadītājam ne vēlāk kā nākamajā dienā jāizveido dienesta izmeklēšanas komisija vismaz triju cilvēku sastāvā. Dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvā ir institūcijas un attiecīgās valsts drošības iestādes pārstāvji.

Operatīvās darbības likumā teikts, ka uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Veicot uzraudzību, viņi ir tiesīgi iepazīties ar operatīvās darbības subjekta rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju jebkurā operatīvās darbības stadijā. Informācijas avotu identitāte atklājama vienīgi ģenerālprokuroram, bet viņa īpaši pilnvarotiem prokuroriem - tikai ar operatīvās darbības subjekta vadītāja atļauju.

Attiecībā uz operatīvo uzskaiti likumā teikts, ka operatīvās darbības subjekti ir tiesīgi vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt publiski pieejamo un slepeno informāciju par personām, faktiem, notikumiem un lietām, kas nepieciešama un kam ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai.