Foto: DELFI

Likteņa varā atstātais urbums Viesītes novada Elkšņu pagastā, no kura gadiem ārā šļācās vairākus metrus augsta ūdens strūklaka, ir likvidēts, noskaidroja portāls "Delfi".

"Delfi" par netālu no Lietuvas robežas esošo urbumu, no kura nemitīgi plūda ārā pazemes ūdeņi, rakstīja pirms gada.

Mistiskā strūklaka pļavā maza lauku celiņa malā jau bija kļuvusi par sava veida leģendu un apskates objektu, kuram veltīts "Geocaching" spēles slēpnis ar nosaukumu "Geizers".

Elkšņu pagasta pārvaldē portāls noskaidroja, ka ūdens plūst no urbuma, kas sovhoza vajadzībām iekārtots padomju varas gados, lai ar ūdeni apgādātu tagad vairs neeksistējošu fermu.

Pēc padomju saimniecības likvidēšanas urbums pamests. Vēl deviņdesmitajos gados iedzīvotāji sausuma periodos te ņēmuši ūdeni, bet tad caurules norūsējušas un ūdens sācis brīvi šļākties ārā.

Foto: DELFI

Valsts vides dienests (VVD) un Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre portālam atzina, ka nekontrolēta pazemes ūdeņu noplūšana nav pieļaujama un ir resursu nelietderīga šķērdēšana.

Pagastā savukārt skaidroja, ka urbums atrodas uz privātas zemes, un pašvaldības spēkos nav piespiest īpašnieku paša negribēto urbumu sakopt. Arī VVD norādīja, ka urbuma un zemes atrašanās dažādu īpašnieku rokās var radīt juridiskus šķēršļus.

Vides dienesta pārbaude

Foto: DELFI

Pēc "Delfi" intereses par fontanējošo urbumu VVD pērn solīja veikt pārbaudi. To VVD Daugavpils reģionālā vides pārvalde arī veikusi faktiski uzreiz pēc publikācijas, apliecina reģionālās pārvaldes Piesārņojuma kontroles sektora vecākā inspektore Guna Novika.

Inspektori pārliecinājušies, ka no aptuveni 100 metrus dziļā urbuma, kurš reģistrēts ar nosaukumu Orstes urbums, patiešām nekontrolēti noplūst ūdens.

VVD vērsās pie zemes īpašnieka – privātpersonas – ar prasību izstrādāt rīcības plānu par urbuma turpmāko likteni – vai nu to sakopt izmantošanai, tamponēt, vai likvidēt, stāsta Novika. Tāpat VVD vērsās pie Viesītes novada, kura amatpersonas arī pārņēmušas saistības.

Neizdodas atjaunot, tāpēc likvidē

Foto: DELFI

Sākotnēji pašvaldība nolēma urbumu atjaunot, lai tas būtu derīgs ūdens ņemšanai, "Delfi" stāsta Elkšņu pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Černauskis. Taču drīz vien atklājies, ka caurule ir pārāk izrūsējusi, tāpēc nolemts urbumu likvidēt.

Foto: DELFI

To portālam apliecina arī SIA "AB-Geo", kurai darbi uzticēti, urbumu meistars Valdis Hmeļevskis. "Tā caurule bija izpuvusi līdz pēdējam – kā papīrs. Urbumu vairs nevarēja glābt," viņš stāsta.

VVD gada sākumā izsniedza licenci urbuma likvidēšanai, apstiprina Novika, paskaidrojot terminu atšķirību, proti, ka likvidēts urbums vairs nekad nav atjaunojams, bet tamponēts urbums ir aiztaisīts ar potenciālu iespēju to kādreiz vēl izmantot.

Foto: DELFI

Urbuma noslēgšana paveikta 2016. gada martā un izmaksājusi 1513 eiro, no kuriem 300 eiro sedza zemes īpašnieks, bet pārējo pašvaldība, stāsta Černauskis.

"Viņš jau nemaz to urbumu negribēja, viņam iemērīja zemi ar urbumu uz tās," Elkšņu pagasta pārvaldes vadītājs skaidro, kāpēc pašvaldība uzņēmusies risināt jautājumu. "Vienojāmies, ka viņš līdzdarbojas ar 300 eiro," atceras Černauskis.

Foto: DELFI

Tai pat laikā pagasta vadītājs norāda, ka VVD iejaukšanās nebūt nav bijis vienīgais stimuls atvērto urbumu beidzot sakārtot – neapmierinātību pauduši arī iedzīvotāji.

Aizbetonēts pilnā dziļumā

Foto: DELFI

Par spīti bažām, ka tik spēcīgas ūdens strūklas apturēšana varētu radīt grūtības, urbums nosprostots bez sarežģījumiem. Orstes urbuma strūklas spiediens nav bijis nemaz tik liels, skaidro "AB-Geo" urbumu meistars Valdis Hmeļevskis.

"Tā ap pusi atmosfēras uz aci," viņš novērtē ūdens strūklas spēku. Sarežģītāk esot ar vairāk nekā 400 metrus dziļiem urbumiem, kur izplūstošā ūdens spiediens ir ap 3,5 atmosfērām.

Foto: DELFI

Sākumā uz urbuma caurules tika uzmaukts un nostiprināts speciāls adapteris, kurš aptur ūdens strūklu, stāsta Hmeļevskis. Šo procesu gan nācies atkārtot vairākas reizes, jo caurule bijusi ļoti izrūsējusi un nācies zāģēt nost vairākus tās posmus, līdz adapteris droši nofiksēts.

Tad pa šļūteni urbumā iesūknēts šķidrs betons, kas ar savu svaru nospieda ūdens plūsmu. Caurule aizbetonēta pilnā dziļumā. Kā var zināt, kad ir sasniegts caurules gals? Urbums ir oficiāli reģistrēts, tāpēc ir zināmi caurules izmēri un atlika tikai izrēķināt tās tilpumu, un sapildīt atbilstošu betona daudzumu, skaidro Hmeļevskis.

Urbuma likvidēšana pabeigta vienas dienas laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!