Papē ir trīs apdzīvotas daļas jeb ciemi – Papes Ķoņu ciems, Pape un Papes Priediengals, skaidro Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas pārstāve Alma Kaurāte-Java. Visi trīs ciemati atrodas jūras krastā un ir iekļauti Papes dabas parka teritorijā.
Ķoņu ciemam piešķirts arī valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa statuss. Ķoņu ciemā saglabājamas vērtības ir ne vien ēkas, ber arī vēsturiskā apbūves plānojuma struktūra, telpiskais izvietojums. Tāpat arī saglabājami ir zvejniekciemam raksturīgie būvapjomi un būvniecības paņēmieni, kā arī ceļu tīkls, ainava, reljefs, dabiskā veģetācija, nožogojuma sistēma, stāsta Kaurāte-Java. Vairāk par Papes dabas parku var lasīt šeit.
Attēlos augstāk skatāmas Ķoņu ciema "Ķaupu" mājas. Ēkas ir vienkāršas, raksturīgas zvejnieku apbūvei 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā un atspoguļo tā laika celtniecību, saimniekošanas veidu un sadzīves tradīcijas. "Sēta ir tipiska Papes Ķoņu ciema apbūvei. Ēkas nav pārbūvētas un uzlabotas, klēts zelminim ir ir nelieli, raksturīgi tautiski rotājumi," mājas raksturo VKPAI pārstāve.
Papē atrodas arī zemāk attēlos skatāmās mājas ar nosaukumiem "Agatnieki", "Jūrkalni" un "Boži", kas ir vietējas nozīmes tautas celtniecības pieminekļi un parāda reģional raksturīgos celtniecības paņēmienus, stāsta Kaurāte-Java. Dzīvojamās ēkas būvētas uz akmens mūra pamatiem, sienas apšūtas ar vertikāli liktiem dēļiem un latām. Ēkas nereti papildinātas ar verandiņu, vējtveri. Lejāk skatāmajā galerijā redzamas Papes Priediengala mājas "Agatnieki".
Papes ciema "Jūrkalni".
Papes Priediengala "Vecboži".
Visām sētu ēkām raksturīgi divslīpu niedru jumti, kas galos mēdz būt rotāti ar dekoratīvu greznumu – jumta gaiļiem. Arī zelmiņa apšuvuma gali mēdz būt rotāti, kā tas, piemēram, redzams "Jūrakalnu" dzīvojamās ēkas sānskatā, "Ķaupu" klēts skatā, stāsta Kaurāte-Java.
Jumtos nereti izbūvēti brodiņi, kas ir nelielas atveres jumta kores galos vēdināšanai un dūmu novadīšanai. Tas redzams "Jūrkalnu" dzīvojamās mājas attēlos, kā arī "Božu" mājas attēlos ar jumta maiņu tālākajai ēkai klētij dibenplānā. Raksta turpinājumā piedāvājam aplūkot vēl dažas Papes zvejniekciemu viensētas.
Viensēta "Bēti".
"Ilzenieku" mājas.
"Mazzuļģu" mājas.
Kultūras pieminekļu, tāpat kā citu ēku uzturēšana un saglabāšana, ir to īpašnieku pienākums, informē VKPAI pārstāve Kaurāte-Java. Kultūras pieminekļa statuss ēku īpašniekiem sniedz iespēju saņemt publisko finansējumu valsts, pašvaldību, kā arī citās programmās.
Tāpat Kaurāte-Java stāsta, ka ēku ar kultūras pieminekļa statusu īpašniekus valsts atbalsta, samazinot kadastrālo vērtību, no kuras tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis. Nodokli administrē pašvaldība, piemērojot likmes samazinājumu objektiem, kas tiek uzturēti atbilstoši pieminekļu aizsardzības prasībām, vai, piemērojot maksimālo nodokļa likmi, objektiem, kas netiek uzturēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!