"Kas ir rezultāts universitātes intelektuālajai transformācijai? Rezultāts ir pētāms. Laikmetisks ideālista tips 20. gadsimta sākumā bija tas, kas uzbūvēja moderno Latvijas kultūru. Tas, kas attiecas uz šodienu, kādu mēs šo laikmetisko tipu gribam. Par to mums jādomā vēl un vēl," norāda Lasmane.
"Tādēļ galvenais jautājums – kā nezaudēt universitātes intelektuālo profilu, jaunā cilvēka intelektuālo transformāciju kā galveno uzdevumu, kas saistīts ar kultūru, riska sabiedrībā, proti, kad intelektu nomāc ne vairs ideoloģija, bet komercializācija, naudas un finanšu reliģija.
Neuzskatu, ka tā nav vajadzīga, bet ne kā reliģija, formālas starptautisku publikāciju neskaitāmas atskaites, punktu sistēma, kuras dēļ cilvēki veic pētījumus un rada publikācijas, modernās tehnoloģijas determinisms, kad ar tehnoloģiju palīdzību domā uzbūvēt intelektu un kultūru, kā arī vēl viens riska faktors – populārā izklaides kultūra, smieklu kultūra, humora diskurss kā galvenais diskurss, ko bieži vien studenti prasa no profesora."
"Tāpēc mans pēdējais jautājums ir – vai, kā un kāds individuālais intelekts var atturēt no "pakļaušanās" un pasargāt no "jaunā barbarisma"?"
Ziņots, ka par godu profesorei Brikšei, kurai šā gada augusta būtu apritējuši 60 gadi, LU SZF ne tikai uzsākusi jaunu akadēmisko lasījumu tradīciju, bet arī izdevusi leģendārās dekānes sarakstītu grāmatu "Komunikācija. Mediji. Universitāte".
Brikše mūžībā aizgāja 2014. gada novembrī. Savas dzīves laikā viņa izglītojusi un mācījusi neskaitāmus Latvijā labi zināmus žurnālistus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
