Valsts prezidents Raimonds Vējonis ceturtdien izsludinājis Saeimā šā gada 15.septembrī pieņemtos grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, vienlaikus uzsverot, ka jautājumus, kas skar latviešu nācijas identitāti, Latvijas sabiedrības saliedētību un Latvijas valstiskuma pamatus, būtu rūpīgi jāvērtē, meklējot korektus risinājumus, kas varētu gūt Saeimas vairākuma un Latvijas sabiedrības atbalstu.
Kā informēja prezidenta Preses dienestā, Vējonis uzskata, ka Latvijas sabiedrībai ir nepieciešama kvalitatīva diskusija par to, vai piederība latviešu nācijai var tikt noteikta, pamatojoties tikai uz personas izcelšanos, vai arī ir iespējams citāds risinājums, kas piederību latviešu nācijai padara atvērtu tiem, kuri vēlas apliecināt savu likteņa kopību ar latviešiem.
Lai meklētu pārdomātu un korektu risinājumu, kas stiprina Latvijas valsti un mūsu sabiedrības saliedētību, Vējonis iecerējis rīkot ekspertu diskusijas par piederības latviešu nācijai noteikšanas pamatiem, kā arī aicina Saeimu turpināt darbu pie šī jautājuma.
Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka personas tautību nosaka, balstoties uz etnisko izcelsmi, kas pierādāma ar personas tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās.
Diskusijas par iespējām mainīt līdzšinējo izpratni par personas piederības Latvijas nācijai noteikšanu Saeimā notikušas, gan apspriežot šā gada 15.septembrī pieņemtos grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, gan arī 11.Saeimā. Tomēr šis Latvijas valstij un sabiedrībai būtiskais jautājums risināts bez iepriekšējas analīzes un plašākām diskusijām sabiedrībā, uzskata Vējonis.
"Mums ir rūpīgi jāpārdomā un nopietni jādiskutē par šo jautājumu, to vērtējot Satversmes prasību, Latvijas valsts interešu un citu Eiropas valstu prakšu kontekstā. Mums jāraugās, lai Satversmes ievadā paustā apņemšanās garantēt latviešu nācijas, latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem nebūtu tikai Satversmē ierakstīti vārdi, bet arī tiktu īstenoti dzīvē," vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) norādījis Valsts prezidents.
Jau vēstīts, ka Saeima 15.septembrī galīgajā lasījumā nolēma no likuma izslēgt iepriekš atbalstīto normu, kas paredzēja iespēju pilsoņiem bez latviskas izcelsmes mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".
Saeimā otrajā lasījumā pieņemtajos grozījumos Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā tika paredzēta iespēja Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu, ir piederīgi latviešu kultūrai un apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, tiesības mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".
Pēc Zaļo un zemnieku savienības un nacionālās apvienības politiķu ierosinājuma pēc kaismīgām debatēm šo normu tika nolemts izņemt no likuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
