Ziedošas ābeles, vizbulītes un hiacintes: kas pārsteidzis 'Delfi' lasītājus septembrī  (3)

Vairāki "Delfi" lasītāji ziņo par septembrī krāšņi ziedošām ābelēm un nule briest sākušiem to auglīšiem. Neparastā aina novērota, piemēram, Saulkalnes ielā, Rīgā. Ābeli 28. septembrī iemūžinājusi dārza saimniece Anita.

Kāda ābele dīvaini uzvedusies arī mazdārziņā Aizkrauklē. Rita teic, ka kokā vēl bija palikuši daži āboli, kad parādījās ziedpumpuri. "Ābelītei gadalaiki sajukuši," teic Rita.

"Delfi" vēstīja, ka Latvijas Universitātes Botāniskā dārza kokaugu speciāliste Madara Lazdāne ābeles ziedēšanu skaidroja ar netipiskiem laikapstākļiem. "Vasara bija vēsa, ko varēja uztvert kā ziemošanas periodu, savukārt siltais rudens radīja ilūziju, ka sācies jau pavasaris," teica speciāliste. Viņa pieļauj, ka ziedēšana noris, iespējams, arī tāpēc, ka pavasarī tā izpalikusi.

Speciāliste aicina ābeles saimnieku pēc iespējas drīzāk nogriezt ziedus un auglīšus, ja tādi jau izveidojušies. Tas nepieciešams, lai koks pienācīgi sagatavotos ziemai.

12. septembrī plaukstošas smaržīgās vakarenes Vakarbuļļu pludmalē Rīgā iemūžinājusi "Delfi" lasītāja Marija Tuče. Spilgtās puķes līdzinās dārza augam matiolām, kurš parasti zied jūnijā un jūlijā.

Taču Latvijas Universitātes Botāniskā dārza speciāliste Ingūna Gudrupa norādīja, ka lasītāja iemūžinājusi smaržīgo vakareni, kas ir radiniece matiolām, bet augumā lielāka, var sasniegt pat viena metra augstumu. "Vakarene (Hesperis matronalis) ir divgadīgs augs, ko audzē dārzos, taču tas var iesēties arī kāpu zonā," norādīja speciāliste.

Septembrī ziedošu pavasara puķi hiacinti piemājas dārzā Kurzemē iemūžinājusi "Delfi" aculieciniece Aiga Veisa. Latvijas Universitātes Botāniskā dārza speciāliste Inese Nāburga stāsta, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka, visticamāk, hiacintes sīpoli pirkti veikalā ziemā un pavasarī pārstādīti dārzā.

"Pēc noziedēšanas un lapu nokalšanas jau pavasarī augam iestājas miera periods uz apmēram diviem mēnešiem. Pēc izstādīšanas dārzā vēsā laikā hiacintei vajag ap 80 dienām, lai iesakņotos un sāktu gatavoties ziedēšanai. Vasaras beigās virszemē var parādīties pumpuri. Sevišķi tam piemērots bija augusts un septembris, kuri bija salīdzinoši vēsi," skaidroja Nāburga.

Ja sīpoli pēc pārstādīšanas izdzīvo, tad pēc viena diviem apjukuma gadiem, auga dzīves cikls pieskaņojas vietējam gadalaikam un ziedi plaukst pavasarī.

Savukārt Fanija Šitca iemūžinājusi Gaujas Nacionālā parka teritorijā Siguldā plaukstošu pavasara savvaļas ziedu vizbulīti.

"Vizbulītēm ir pavasaris, tāpat kā sīkajiem putniem, jo gaismas un temperatūras režīms ir tuvu tam, kā tas ir pavasarī, un daba mostas no jauna," redzēto komentē Fanija.