Čūska tramvajā un tracis autobusā: neparasti 'Delfi' lasītāju stāsti par piedzīvoto sabiedriskajā transportā  (10)

Lasītājus mudinājām dalīties ar saviem stāstiem, atsūtot tos aicinājumam "Trači un saviļņojumi – pastāsti 'Delfi' aculieciniekam par pieredzēto sabiedriskajā transportā". Rakstā varat lasīt stāstu sākotnējās versijas.

Lai arī notikums risinājies pirms vairākiem gadiem, Dzintra Bērziņa to jo spilgti atminas vēl šodien. "Pēc darba iekāpu 6. tramvaja pieturā pie Bērnu pasaules. Un tad es sastingu. Pa salonu lēni pārvietojās čūska. Daži transportlīdzeklī sēdošie no izbīļa bija gaisā pacēluši kājas. Es apstulbu. Čūsku "staigāt" pa salonu bija palaiduši pusaudži.

Piezvanīju 112, nosaucu tramvaja maršruta virzienu un tramvaja numuru, kā arī atrašanās vietu. Kad nonācām Merķeļa ielā, tur jau gaidīja policijas ekipāža bruņuvestēs. Jauniešus ar visu čūsku no tramvaja izsēdināja. Nezinu, kas tālāk notika ar jauniešiem un čūsku, bet paldies policijai par operativitāti," raksta Dzintra.

Tikmēr Rasmai Čoičai agrā ceturtdienas, 29. septembra, rītā gadījās sastapt savdabīgu pasažieri piektajā tramvajā.

"Kā ierasts, iekāpu piektajā tramvajā, lai, kā katru rītu, dotos uz darbu. Nostājos tramvajam aizmugurē, kur mazāk cilvēku, un pa logu vēroju ārkārtīgi skaisto rudens rītu, domāju par šīsdienas plāniem. Biju apcerīgā noskaņojumā.

Bet te pēkšņi blakus man sēdoša sieviete uzsāka komunicēt. Viņa man uzbļāva: "Kolūri uz mani?". Biju neizpratnē un teicu, ka atvainojos un ka es uz viņu nelūru. Taču tas visu padarīja tikai sliktāku. Viņa sāka plūkāt papīra gabalus un sāka mest manā virzienā. Likās, ka tūlīt tūlīt metīsies man virsū. Es esot enerģētiskais vampīrs, tikai ar blondiem matiem, su**a, 20gadīga k**e. Es te stāvot lūrot, piesienoties pie cilvēka, lai nodzīvojot viņas gadus. Un tamlīdzīgi.

Stāvēju un klusēju. Monologs nebija mana viedokļa vērts. Nedaudz šokēta izkāpu no tramvaja burvīgajā rītā. Kaut kas tāds ar mani bija noticis pirmo reizi."

"Par autobusa kavēšanos un laika zudumu stāsta anonīms 21. autobusa pasažieris. Viņš sarēķinājis, ka transportlīdzekļa kavēšanās dēļ viņš ik gadu pieturā pavada apaļu diennakti.

"21. autobuss Bajāru ielas pieturā (virzienā uz centru) ik rītu ierodas nevis noteiktajos pulksten 8.14, bet apmēram 8.20. Katru rītu pieturā ierodos laikus un gaidu pārsteigumu. Šonedēļ, laikā no 26. līdz 30. septembrim, šādā veidā es katru rītu gaidīju apmēram sešas minūtes. Ja rītus sarēķina kopā, tās ir 30 minūtes. Mēnesī tās ir divas stundas, bet gadā – 24 stundas jeb diennakts.

Tviterī no rītiem rakstu ziņas "Rīgas satiksmei" un aicinu mainīt autobusa pienākšanas laiku grafiku. Nerunāju tikai par vienu kļūdainu autobusa pienākšanas laiku, jo transportlīdzeklis nepienāk arī norādītajos pulksten 8.28. Pielāgot grafiku realitātei būtu tikai godīgi pret pasažieriem. Līdz šim "Rīgas satiksme" sūtījusi savus PR paziņojumus par kavēšanās iemesliem. nemaz necenšoties iedziļināties un meklēt risinājumus. Mans ieteikums par reālā pienākšanas laika attēlošanu grafikā palicis nesadzirdēts.

Jautrākais ir tas, ka "Rīgas satiksmei" šķiet, ka viņi ar mani par šo jau diskutējuši. Ja uzrakstu jautājumu, viņi man sūta iepriekš sagatavotus standarta atbildes."

Par vienlaikus aizkustinošu un nepatīkamu pieredzi 26. autobusā 15. septembrī neilgi pirms deviņiem vakarā stāsta Viesturs Bražis. Incidents norisinājies Kalētu (virzienā uz Katlakalnu) ielas pieturā. "Vairāki pasažieri palīdzēja izkāpt gados vecai kundzei. Viņai vienmēr līdzi ir spieķis un ratiņsoma un viņu bieži vien autobusā iekšā un ārā ceļ kā pasažieri, tā arī atsevišķi šoferi. Kundze labi saprot gan latviski, gan arī latgaliski un vienmēr redzēta nobučojam "kompostiera aparātu". Nekārtību sievietei nekādi nevar pārmest.

Taču, kad kundzei jau bija palīdzēts izkāpt ārā, pēkšņi pavērās šofera durvis un viņš krieviski sāka pārmest, ka sieviete smirdot un traucējot viņam vadīt autobusu. Nekaunīgais šoferis atļāvās teikt, ka kundze nesaprotot latviski, tāpēc viņš runāšot krieviski. Šoferis pieprasīja, lai viņa turpmāk izmanto autobusa aizmugures durvis.

Jāpiebilst, ka konkrētais vecais autobuss ir ar pakāpieniem un, ja tam ir atvērtas durvis, var sakustēties. Aprakstītajā situācijā šoferis varēja nepamanīt kādu lēnāk kāpjošu pasažieri, tamdēļ šādus braucamos vajadzētu vadīt sevišķi uzmanīgiem un pieklājīgiem vadītājiem," uzskata Viesturs.