Gaiziņkalna virsotni tomēr dāvinās valstij  (48)

Jau ziņots, ka Gaiziņkalna īpašniece Apele vēlējusies no sava 44 hektārus lielā īpašuma nodalīt 0,7 hektārus plašo kalna virsotni, lai to uzdāvinātu valstij, taču Madonas novada būvvalde, saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem, to nav ļāvusi.

Gaiziņkalns atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un pieder četrām fiziskām personām, katram viena ceturtā domājamā daļa, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Īpašumu sadalīšanas nosacījumus nosaka MK noteikumi par "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". 26. punktā noteikta minimālā atdalāmā zemes gabala platība dabas parkos, kas meža zemēs ir 10 hektāri, bet lauksaimniecības zemēs – 3 hektāri.

Taču, kā norāda VARAM, nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā teikts, ka īpašuma, ko Apele vēlas dāvināt valstij, robežās ir noteikta "zemes vienības daļa" 0,7 hektāru platībā, savukārt no kadastra kartes var secināt, ka noteiktā zemes vienības daļa ir Gaiziņkalna virsotnes teritorija, kur agrāk bija skatu tornis un piebraucamais ceļš.

Pašvaldības teritorijas plānojumā šī teritorija ir noteikta kā Publiskās apbūves teritorija, kur minimālā atdalāmā zemes gabala platība ir 1200 kvadrātmetru.

"Ievērojot šos apstākļus, kā arī īpašnieces pausto vēlmi nodrošināt Gaiziņkalna pieejamību sabiedrībai, atjaunojot skatu torni, kā arī saglabājot Gaiziņkalna virsotnes dabas un vēsturiskās liecības, ir pietiekams pamats izvērtēt juridiskās iespējas dāvinājuma vajadzībām nodalīt mazāku platību par MK noteikumos noteikto," pēc tikšanās paudis Gerhards.