"Labā ziņa, ka visas bažas un baumas, un arī aizdomas par provokācijām, visticamāk, nav piepildījušās, nekādu dokumentu pazušana nav fiksēta," otrdien, komentējot to, ka valsts noslēpuma dokumenti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nav pazuduši, žurnālistiem pauda premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis skaidroja, ka KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks otrdienas rītā viņu informējis ka nekas nav pazudis.
Premjers gan gribot iepazīties ar detalizētu informāciju par notikušo, ko sniegs KNAB dienesta izmeklēšanas komisija, kas savu darbu beigšot trešdien vai ceturtdien. "Jāatzīst, ka komisija ļoti veiksmīgi bija nostrādājusi," skaidroja Kučinskis.
Uz jautājumu, vai notikušajā saskata Strelčenoka atbildību, premjers norādīja, ka šobrīd nevar izdarīt secinājumus.
Ziņots, ka KNAB otrdien portālu "Delfi" informēja, ka nav nozaudējis valsts noslēpuma objektu.
Biroja pārstāve Laura Dūša uzsvēra: "atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un dažādiem pieņēmumiem, ka KNAB esot pazuduši operatīvās izstrādes lietas materiāli, informējam, ka valsts noslēpuma objekta nozaudēšanas fakts nav noticis".
Dūša vērsa uzmanību, ka "dienesta izmeklēšanas komisija tika izveidota pamatojoties uz pieņēmumu, ka, iespējams, ir notikusi valsts noslēpuma objekta nozaudēšana".
Sīkāku informāciju šobrīd birojs nesniedz, norādot, ka izmeklēšanas komisija turpina darbu.
Jau vēstīts, ka KNAB pazudis viens no aktīvas operatīvās uzskaites lietas sējumiem, atsaucoties uz savā rīcībā esošo informāciju, iepriekš ziņoja Latvijas Televīzija (LTV).
Savukārt pats KNAB sākotnēji jautājumu nekomentēja. Birojā vien norādīja to, ka "birojs nekomentē jautājumus, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektu pārvaldību".
Vienlaikus Satversmes aizsardzības birojs LTV apstiprināja, ka saņēmis informāciju no KNAB par klasificētas informācijas pazušanu.
Valsts noslēpumu saturošie dokumenti, kas ir pazuduši, ir sējums, kas, pēc neoficiālas informācijas, ir aptuveni 200 lappuses.
Ministru kabineta noteikumi paredz – ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana vai valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšana, viņš nekavējoties ziņo augstākam vadītājam un nacionālās drošības iestādei, kas KNAB gadījumā ir Satversmes aizsardzības birojs.
Tāpat noteikumi paredz, ka institūcijas vadītājam ne vēlāk kā nākamajā dienā jāizveido dienesta izmeklēšanas komisija vismaz triju cilvēku sastāvā. Dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvā ir institūcijas un attiecīgās valsts drošības iestādes pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
