Korupcijas risku novēršana Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nav bijusi pietiekami augsta prioritāte, secināts Valsts kontroles revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.
Kā norādīja Valsts kontrole, tikai 2016. gadā, jau pēc Valsts kontroles revīzijas, tika ieviestas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noteiktās minimālās prasības korupcijas risku mazināšanai. Tomēr šie procesi arvien notiek nepārdomāti. Piemēram, vispirms tiek izstrādāta kārtība darbinieku rotācijai, bet tikai pēc tam tiek noteikti tie amati, kuri ir pakļauti visaugstākajam korupcijas riskam, skaidroja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole uzskata, ka iestādes vadītājam ir jāmeklē iespējas, kā novērst vai ierobežot krāpšanas, tostarp korupcijas, negatīvo ietekmi, veidojot risku pārvaldības sistēmu.
Krūmiņa norādīja, ka VID patlaban pastāv reputācijas krīze, kas ir viena no lielākajām kopš dienesta izveides, uzsverot, ka korupcijas risku mazināšana ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko dienestam ir jātiek galā.
Tāpat Valsts kontrole konstatējusi, ka situācija ar muitas deklarāciju pārbaudi nevieš pārliecību par VID spēju efektīvi identificēt negodīgus uzņēmējus un krāpnieciskus darījumus, proti, pārbaudāmo deklarāciju izvēlē joprojām liela loma ir VID darbinieka subjektīvajam viedoklim un ne vienmēr tiek pārbaudīti riskantākie darījumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
