Jūrmalas mēru nedarbi, 'Vaškeviča kasieris', Rimšēviča dzīvoklis – kas kūrortpilsētā interesējis KNAB  (47)

Portāls "Delfi" piedāvā atskatu uz atsevišķiem spilgtākajiem gadījumiem, kas saistībā ar kūrortpilsētā notiekošo iepriekš ieinteresējuši KNAB.

Rīgas apgabaltiesa 23. novembrī apelācijas kārtībā skatīs krimināllietu par kukuļdošanu, kas sākta pret bijušo Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu un kādreizējo pilsētas ātrās palīdzības valdes locekli Normundu Pīrantu, atsaucoties uz Latvijas Tiesu portālu, vēsta aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa februārī Munkevicam un Pīrantam piesprieda naudas sodus – Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu – 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās.

Tiesa arī nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli – 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli – 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Tāpat tiesa atcēla arestu Munkevicam un Pīrantam piederošajiem īpašumiem.

Lietiskos pierādījumus jeb doto kukuli – 7114 eiro (5000 latu), kas glabājas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, pēc sprieduma spēkā stāšanās paredzēts konfiscēt.

Likumā noteiktā sankcija par abiem apsūdzētajiem inkriminēto noziegumu ir trīs līdz astoņi gadi cietumā.

Pīrantu un Munkevicu tiesa aizturēja 2010. gada 18. maija vakarā kriminālprocesā par 7114 eiro (5000 latu) kukuļa došanu, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram labvēlīgu rezultātu 20. maijā gaidāmajā neuzticības balsojumā. Kukulis esot piedāvāts deputātei Ivetai Blauai. Divas dienas vēlāk, 20. maijā, abi aizturētie tika apcietināti, bet Munkevics – gāzts no mēra amata.

2006. gada 12. martā Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" publicēja Jūrmalas domes kukuļošanas lietā iesaistīto personu telefonsarunas. Tobrīd kukuļošanas krimināllieta jau bija nonākusi tiesā, kas aptuveni gadu vēlāk – 2007. gada 23. martā – diviem apsūdzētajiem – auto tirgonim Germanam Milušam un bijušajam Jūrmalas mēram Jurim Hlevickim – piesprieda piecu gadu cietumsodu.

Savukārt tā brīža partijas "Jaunais centrs" Jūrmalas domes deputāta kandidāts Gvido Harijs Volbrugs tika sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem. Lietā bija arī ceturtais apsūdzētais – partijas "Jaunais centrs" deputāta kandidāts Leonīds Lasmanis, kas jau lietas iztiesāšanas laikā pazuda. Tāpēc tiesa tiesvedību pret Lasmani izdalīja atsevišķi.

Jūrmalgeitas lietā cietumsodu gan izcietis tikai Hlevickis, kurš piecu gadu vietā aiz restēm pavadīja trīsarpus gadus. Milušu un Lasmani izsludināja starptautiskā meklēšanā. Laikraksts "Diena" vēl pērnā gada martā rakstīja, ka par Milušu izskanējuši pieļāvumi, ka viņš varētu atrasties Kiprā, bet par Lasmani pēdējā publiski zināmā informācija liecinājusi, ka viņš šķērsojis Igaunijas un Krievijas robežu.

Savukārt TV3 raidījums "Nekā personīga" 2015. gada pavasarī vēstīja, ka Valsts policija informējusi Zemgales apgabaltiesu, ka Milušs savu dzīves vietu deklarējis Krievijā.

Ģenerālprokuratūras lūgums viņu izdod nav sekojis, jo Milušs ir pieņēmis Krievijas pilsonību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča deklarācijā norādītajiem faktiem, šā gada septembrī ziņoja LETA.

KNAB preses pārstāve Laura Dūša, atsaucoties uz Saeimas apakškomisijā publiski izskanējušo, atzīmēja, ka KNAB atbilstoši savai kompetencei izvērtēs Rimšēviča valsts amatpersonas deklarāciju par 2015. gadu un pārbaudīs, vai deklarācijā norādītās ziņas nesatur informāciju par likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.

Iepriekš Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā, kurā tika analizēti KNAB šā gada darba rezultāti, deputāts Kārlis Seržants (ZZS), norādot uz KNAB iespējām pārbaudīt amatpersonu deklarācijas, sacīja, ka piemēra pēc ieskatījies Rimšēviča deklarācijā. Tajā redzams, ka 2015.gadā Latvijas Bankas prezidents uzrādījis ienākumu "mana dzīvokļa izīrēšana".

Par dzīvokļa izīrēšanu viņam samaksājis Sandris Grasis (12 600 eiro) un Tatjana Loginova (7500 eiro). "Dzīvoklis viņam ir viens, bet šeit ir divi cilvēki un divi atsevišķi maksājumi. Kopā 20 000 eiro, tam jābūt nežēlīgi labam dzīvoklim," uzsvēra deputāts.

Deputāts arī norādīja, ka 2014. gadā Grasis Latvijas Bankas prezidentam iedevis 32 000 eiro, kas uzrādīti sadaļā "Citi ienākumi", savukārt 2013. gadā Loginova iedevusi 11 000 eiro. "Man kā žurnālistam rastos jautājumi, kāpēc šie cilvēki ir tik labdarīgi un kāpēc šādus ienākumus Rimšēviča kungs saņem," norādīja Seržants.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka tas ir Latvijas Bankas prezidenta dzīvoklis Jūrmalā, kas regulāri tiek izīrēts, saņemtos ienākumus uzrādot ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā un attiecīgi par to nomaksājot nodokļus.

2012. gadā pēc Jāņiem pludmalē pie Dzintaru koncertzāles tika nošauts 52 gadus vecais uzņēmējs Nikolajs Kirillovs. Portāls "pietiek.com" vēstīja, ka viņš bijis tuvās attiecībās ar kādreizējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču, un abu saikni ilgstoši pētījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB tā arī nespēja rast pierādījumus aizdomām par to, ka Kirillovs bijis Vaškeviča "kasieris", rakstīja "pietiek.com", atsaucoties uz tā rīcībā esošo informācija, kas iegūta no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem.

Kirillovs ar vairākiem šāvieniem tika nogalināts 25. jūnija vakarā ap pulksten 20 Jūrmalā, netālu no Dzintaru koncertzāles. Policija, uzsākot izmeklēšanu, izvirzīja divas pamatversijas – pirmo, ka slepkavība saistīta ar Kirillova uzņēmējdarbību, otro, ka tā bijusi personisku rēķinu kārtošana. Uzbrukuma brīdī kopā ar Kirillovu bija arī viņa 24 gadus vecā draudzene, kura arī tika sašauta, bet izdzīvoja.

Oficiāli Kirillovam piederējis kokapstrādes uzņēmums SIA "Nikos OM", bet uzreiz pēc viņa slepkavības izskanēja aizdomas par uzņēmēja saistību ar cigarešu kontrabandu un oficiāli neuzrādītu dalību kādā cigarešu ražotnē Latgalē.

Tieši ar Kirillova aktivitātēm Latgales pierobežā bijusi saistīta KNAB izmeklēšana, kurā, pēc "pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, izmeklētāji ilgstoši veikuši viņa un Vaškeviča novērošanu.

"Bija aizdomas, ka Kirillovs ir "obščaka" turētājs, kas regulāri veda naudu uz Rīgu. Kirillovs bija tas, kas kontrolēja shēmas uz robežas un viens no nedaudzajiem, kas pa tiešo strādāja ar Vladimiru," rakstīja portāls, atsaucoties uz kāda izmeklēšanai tuvu stāvoša avota neoficiāli sniegtu informāciju.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn konstatēja plašu līdzekļu izšķērdēšanu, Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (ZZS) saņemot algu par kapitāla daļu turētāja pienākumiem pašvaldības uzņēmumos, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Jūrmalas pašvaldība apvainojumus noraidīja, uzskatot, ka viss bijis likumīgi un nekādi zaudējumi nav nodarīti.

Kopš 2013. gada rudens līdz pērnā gada beigām Truksnis par kapitāla daļu turētāja pienākumu pildīšanu deviņos Jūrmalas pašvaldības uzņēmumos saņēmis vairāk nekā 22 000 eiro. Kaut likums par šāda pienākuma pildīšanu ļauj maksāt atalgojumu, KNAB uzskata, ka Truksnim minētie pienākumi bija jāpilda bez papildu samaksas, vēstīja LETA.

Kā "Panorāmai" skaidroja KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs Andris Donskis, likumā, kas bija spēkā par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldīšanu, bija teikts, ka maksāt par kapitāla daļu turēšanu var, bet, ja šis pienākums jau ir noteikts amata aprakstā, tad jāmaksā par to nav. "Mēs konstatējām, ka viņam ir prettiesiski izmaksāta atlīdzība," skaidroja Donskis.

Jūrmalas dome par šādu KNAB viedokli pauda izbrīnu. Pašvaldība uzskatīja, ka Truksnim uz samaksu bija tiesības, jo regulējums, kas liedza saņemt papildu algu, stājās spēkā vien 2015. gadā.

KNAB vēstulē pašvaldībai lūdza lemt par iespējamo zaudējumu piedzīšanu no vainīgajām amatpersonām. Pats Truksnis tika atzīts par labticīgo ieguvēju, jo lēmumu par atlīdzības izmaksu 2013. gada 12. septembra domes sēdē pieņēma astoņi pašvaldības deputāti – Truksnis šajā balsojumā nepiedalījās.

2016. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdza prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas būvinspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu, informēja KNAB.

Lieta tika sākta 2014. gadā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka valsts amatpersona pieprasīja 200 eiro un pieņēma 150 eiro kukuli par kādas jaunbūves pieņemšanu ekspluatācijā.

KNAB gan amatpersonas vārdu neatklāja, taču LETA ziņoja, ka 2014. gada 19. decembrī KNAB veicis kratīšanu Jūrmalas pašvaldības būvinspektora Ralfa Morīša darba vietā

2010. gadā Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments noraidīja bijušā Jūrmalas mēra Ģirta Trenča kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas notiesājošo spriedumu, ar kuru viņam par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu tika piespriestas 200 stundas piespiedu darba, kā arī aizliegums vienu gadu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs.

Senāta spriedums nebija pārsūdzams. Pats Trencis pauda gatavību sūdzēties tiesā Eiropā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs 2008. gada rudenī prokuratūrai nosūtīja tā paša gada jūnijā sāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības bijušo Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju un toreizējo Jūrmalas domes priekšsēdētāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

KNAB informēja, ka kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka Trencis, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA "Jūrmalas slimnīca" un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.

2008. gada martā "Jūrmalas slimnīcas" dalībnieku ārkārtas sapulcē Jūrmalas domes amatpersona kā pašvaldības vienīgais pārstāvis pieņēmusi lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA "Jūrmalas slimnīca" bijušā valdes priekšsēdētāja Jura Tračuma noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai - "Jūrmalas slimnīcai" - nodarīts materiāls kaitējums. Pieņemot šo lēmumu, amatpersona samazināja pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmo kompensāciju, tādējādi "Jūrmalas slimnīcai" un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, bija pretrunā likuma prasībām.

Izvērtējot kriminālprocesa materiālus, esot pietiekams pamats uzskatīt, ka Trencis ar savām darbībām tīši rīkojies pretēji normatīvajiem aktiem un apzināti virzījis šāda mierizlīguma noslēgšanu. Tādējādi viņš rīkojies pretēji saviem uzdevumiem un pienākumiem, savulaik norādīja KNAB.

Trencis aģentūrai LETA apgalvoja, ka par notiesājošo spriedumu viņš bijis šokēts, jo ne pie kā neesot vainīgs un arī pirmās instances – Jūrmalas pilsētas – tiesa viņu attaisnojusi. "Tomēr kā pilnīgi nevainīgs cilvēks es spēju morāli saņemties un plānoju cīnīties par savu attaisnošanu," iepriekš sacīja Trencis.

Trencim labvēlīgo pirmās instances spriedumu iepriekš pārsūdzēja Jūrmalas prokuratūras prokurors Zigurds Bunks. Viņš toreiz sacīja, ka šo spriedumu uzskata par nepamatotu, tādēļ lūdza apelācijas instances tiesu taisīt notiesājošu spriedumu.

Pirmās instances tiesā notikušajās debatēs prokuratūra Trenci lūdza atzīt par vainīgu uzrādītājā apsūdzībā un sodīt viņu ar 200 stundu piespiedu darbu, atņemot bijušajam pilsētas mēram tiesības ieņemt noteiktus amatus uz diviem gadiem.

Savukārt pats Trencis jau sākotnēji savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pilnībā noliedza. Apsūdzētais pauda uzskatu, ka krimināllieta ir klaji safabricēta, tāpēc viņš prognozēja attaisnojošu spriedumu.

Arī Trenča advokāts savu klientu lūdza pilnībā attaisnot.