Krievija ar saviem izteikumiem pēdējo dienu laikā, tostarp saistībā ar atbrīvošanos no kodolieročos izmantojamā plutonija, demonstrējusi augstāko pilotāžu, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Ministrs pēc tikšanās ar Igaunijas ārlietu ministru Jirgenu Ligi norādīja, ka interesanta ir arī ziņa par Krievijas pieprasījumu ASV atcelt sankcijas un segt zaudējumus.
Viņš arī atzina, ka visa attiecību gamma pašlaik nav ar pozitīvu dinamiku, un pauda šaubas, ka tā varētu mainīties tuvāko dienu laikā.
"Tas, ko mēs redzam, nav pārāk pozitīvi signāli," viņš piebilda.
Ministrs arī atkārtoja, ka Minskas vienošanās izpilde ir priekšnoteikums par jebkādu sankciju politikas maiņu. Sagaidāms, ka šajā mēnesī norisināsies diskusija par tālāko Eiropas Savienības un Krievijas attiecību stratēģiju.
"Neredzam progresu Minskas vienošanās izpildē, lai pārskatītu šos lēmumus [par sankcijām]," norādīja ministrs.
Savukārt Ligi, kuram šī bija pirmā darba vizīte Latvijā kopš stāšanās ārlietu ministra amatā, klāstīja, ka pašlaik nav pamata lielam optimismam, vērojot to, kas norisinās Ukrainā, kā arī Sīrijā.
Viņš arī atzina, ka Igaunija ir nobažījusies par situācijas gaitu, līdz ar to valsts pašlaik arī neredz iespēju aizmirst visu notikušo un "strādāt, kā ierasts".
Igaunijas ministrs vienlaikus arī pauda gandarījumu par Latvijas militāro spēju stiprināšanu, kā arī finansējuma atvēlēšanu tam, piebilstot, ka nozīmīga būs arī NATO pārstāvniecība reģionālā līmenī, nepieciešamības gadījumā sniedzot skaidru atbildi.
Jau vēstīts, ka Krievijas vadība varētu atsākt ar ASV noslēgtā ieroču plutonija pārpalikumu utilizācijas līguma darbību, ja Vašingtona izpildītu virkni nosacījumu, tostarp atceltu sankcijas un segtu to nodarītos zaudējumus, liecina likumprojekts, kuru pirmdien Valsts domei iesniedza prezidents Vladimirs Putins un kas šobrīd atrodas izskatīšanā parlamenta apakšnamā.
Vienošanās un tās protokoli atkal var sākt darboties, ja ASV novērsīs iemeslus, kas noveduši pie "būtiskas apstākļu maiņas" kopš laika, kad dokuments stājās spēkā.
Cita starpā Krievija uzstāj, ka ASV ir jāsamazina militārā infrastruktūra un sava kontingenta skaits tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās pēc 2000.gada 1.septembra.
Savienotajām Valstīm ir jāatceļ "Magņitska likums" un visas sankcijas, kas noteiktas pret atsevišķiem Krievijas subjektiem, fiziskām un juridiskām personām.
Vašingtonai ir jākompensē kaitējums, kas Krievijai nodarīts šo ierobežojumu rezultātā, kā arī pret Savienotajām Valstīm noteikto atbildes soļu dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
