Līdz ar likuma grozījumiem skolās netiks ieviesta cenzūra, tiem ir preventīvs raksturs, tā par Izglītības likuma grozījumiem, kas paredz no darba atlaist nelojālus pedagogus un izglītības iestāžu vadītājus, saka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Ceturtdien Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) Šadurskis žurnālistiem sniedza skaidrojumu par grozīto likuma normu būtību un mērķiem.
Viņš vērsa klātesošo uzmanību, ka pēdējā laikā ir bijušas daudzas spekulācijas par likuma grozījumiem, par dažiem komentāriem ministram bijis "patiess izbrīns".
Izglītības un zinātnes ministrs uzsvēra, ka Izglītības likumā jau šobrīd noteikts, ka "par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācija, kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei".
Tāpat likumā norādīts, ka "strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei". Līdz ar to likuma grozījumu novitāte ir vienīgi procesuāls skaidrojums tam, kas notiek ar pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju, ja tiek fiksēti iepriekš minēto likumu pantu pārkāpumi.
Šobrīd nav instrumentu, kā beigt darba tiesiskās attiecības ar pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju, ja viņa darbība ir Latvijas valstij un tās Satversmei nelojāla. Jaunie grozījumi nosaka - ja tiek konstatēti šādi pārkāpumi, tad tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības Darba likuma noteiktajā kārtībā.
"Es domāju, ka šiem grozījumiem būs preventīvs raksturs," visu skolotāju saimi mierināja Šadurskis. Viņš skaidroja, ka tie liks izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem padomāt, vai skolās ir vieta citu valstu propagandai. Savukārt, ja kāds vēlēsies turpināt iepriekšējo praksi, tad tagad būs likuma norma, "kas ļaus šo lietu atrisināt".
"Es ļoti ceru, ka neviens pedagogs un neviens iestādes vadītājs netiks atbrīvots no darba," teica ministrs, piebilstot, ka viņa dziļākā pārliecība ir, ka 99,99% skolotāju "strādā godprātīgi un audzina krietnus Latvijas pilsoņus".
"Es aicinu nevienu neuzskatīt, ka tiek ieviesta cenzūra," uzsvēra Šadurskis. Pedagogu un izglītības iestāžu lojalitāte tiks vērtēta pēc Izglītības kvalitātes valsts dienesta izstrādātājiem kritērijiem, kas jau šobrīd tiek izmantoti. Izmaiņas kritērijos nav plānots veikt.
Šobrīd IZM ir iesniegusi Valsts kancelejā precizētu anotāciju likumprojektam.
Ziņots, ka valdībā otrdien atbalstītie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka ar izglītības iestādes vadītāju un pedagogiem, ja viņu darbība nebūs lojāla Latvijai un tās Satversmei, darba devējiem nekavējoties būs jāizbeidz darba tiesiskās attiecības.
Saskaņā ar likumprojektu būs aizliegts nodarbināt valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas dibinātas izglītības iestādes vadītāju, ja viņa profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši.
Šādos gadījumos darba devējam būs pienākums nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju.
Vienlaikus likumprojekts paredz darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei, vai arī "izglītojamajam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti".
Persona, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības iepriekš uzskatīto iemeslu dēļ, nevarēs ieņemt pedagoga amatu piecus gadus.
Ierobežojums attieksies uz visām izglītības iestādēm.
Kā skaidro IZM, "ierobežojums ir atbilstošs, lai pēc iespējas novērstu kaitējuma risku izglītojamo un valsts drošības interesēm". Valdība gan vēl vienojās, ka tiks papildināta likumprojekta anotācija.
Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
