Valdība otrdien lems par Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātajiem grozījumiem, kas paredz, ka tad, ja valsts robeža noteikta pa upes, strauta vai kanāla vidu, valsts robežas josla nosakāma no ūdensteces krotes vai krasta līnijas.
Kā skaidro IeM, gadījumos, ja valsts robeža noteikta pa publiskas upes vidu vai noteikta pa ezeru, valsts robežas josla nav nosakāma vispār. Tas, ka valsts robežas josla gar publiskajām upēm nav nosakāma, sarežģījot Robežsardzes likumā noteikto Valsts robežsardzes funkciju izpildi.
Šobrīd ārējā valsts robeža pa publiskām upēm ir noteikta 93,55 kilometru garumā pa Ludzu, Pernovku, Zilupi, Daugavu, Akticu, Asūnīcu un Sarjanku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
