Deputāti skeptiski par ebreju īpašumu jautājuma aktualizēšanu Saeimā  (37)

Iepriekš jautājumu par piecu ebrejiem savulaik piederējušu īpašumu nodošanu kopienai virzīja Saeimas Ārlietu komisija. Tagad tās priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) portālam "Delfi" norādīja, ka jaunas diskusijas par īpašumu atdošanu nav paredzētas.

"Es neredzu, ka tas notiks," viņš teica.

Arī diplomātiskā līmenī signāli par to, ka sarunas par restitūciju jāturpina, Saeimā neesot saņemti. Laikraksts "Latvijas Avīze" iepriekš rakstīja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis darba vizītes laikā ASV, kur viņš piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas 71. sesijā, tikās ar vairāku ebreju organizāciju pārstāvjiem un sarunās organizācijas aktualizēja arī jautājumu par Latvijas ebreju īpašumu restitūciju.

"Tie īpašumi, kas bija jāatdod, tika atdoti," portālam "Delfi" skaidroja Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Pēc viņa teiktā, šajā gadījumā jārunā par konkrētiem īpašumiem, nevis vispārēju restitūciju.

"Jāskatās katrs īpašums, par ko ir runa. Kopēja atdošana nevar būt," viņš klāstīja.

Savukārt Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš norādīja – ņemot vērā, ka Saeimas vairākums nobalsoja par atsevišķu īpašumu nodošanu ebreju kopienai, no tiesiskā viedokļa atvērts ceļš ne tikai ebreju kopienai, kas var prasīt atdot īpašumus, bet jebkurai nevalstiskai organizācijai, kas uzskata, ka ir cietusi okupācijas režīma dēļ.

Ņemot vērā Bērziņa nostāju, ar viņu gan neviens par jaunu īpašumu nodošanu ebreju kopienai neesot sazinājies.

Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs iepriekš sarunā ar portālu "Delfi" minēja, ka restitūcija būtu jāturpina: "Mēs gribam par to runāt tālāk, ir pagājis tikai pusgads, kopš atdeva pirmos piecus īpašumus, mēs esam tikai tos pārņēmuši".

2006. gadā valdības Saeimā iesniegtajā likumprojektā par atbalstu Latvijas ebreju kopienai, ko parlaments gan tolaik nepieņēma, kopienai bija paredzēts piešķirt 45,5 miljonu eiro (32 miljonu latu) kompensāciju. Pašlaik kopiena runā par "uz pusi mazāku" summu, izslēdzot bezmantinieku īpašumu.

Jau vēstīts, ka šā gada februārī Saeima atbalstīja piecu nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Kopumā ebreju kopienai bez atlīdzības nodoti trīs īpašumi Rīgā – Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Abrenes ielā 2 un Ludzas ielā 25. Tāpat Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei bez atlīdzības nodota bijušās sinagogu ēkas Jūrmalā, Kļavu ielā 13 un Kandavā, Lielā ielā 31.

Īpašumi ebreju kopienai tika nodoti, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.