Valdības izvēlētajam veselības finansēšanas modelim ir zemūdens akmeņi, brīdina ekonomists  (10)

Tomēr viņš pozitīvi vērtē veselības ministres un valdības apņemšanos beidzot ķerties pie veselības aprūpes sistēmas reformām, tostarp risinot neefektivitātes un necaurredzamības problēmas.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs vērš uzmanību, ka Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas veselības aprūpē "reformas" veiktas vairākkārtīgi, turklāt bijuši neskaitāmi ārvalstu institūciju, piemēram, Pasaules Bankas, vērtējumi par veselības aprūpes nozares problēmām, kā arī ieteikumi to risināšanai. "Rezultātā esam tajā pašā purvā - sistēmu caurvij nepieejamības, nesolidaritātes, neefektivitātes un necaurskatāmības problēmas," situāciju Latvijas veselības aprūpē raksturo Rutkaste.

Viņš skaidro, ka sistēmā akūti trūkst finansējuma izmantošanas lietderības un efektivitātes kontroles mehānismu. Līdz šim dzīvots pēc bāzes budžeta principa, un šāds finansēšanas modelis nemotivē, bet, tieši otrādi, - demotivē rūpīgi sekot līdzi finansējuma izlietojumam, kas novērojams arī pašlaik. Piemēram, Latvija kā valsts ar relatīvi mazu finansējuma apjomu veselības aprūpei ir starp līderiem pēc ieguldījumu relatīvā apjoma dārgās medicīnas iekārtās un infrastruktūrā, kas saistīta ar lieliem iepirkumiem. Turklāt dārgais aprīkojums ir noslogots vidēji daudz mazāk nekā citās Eiropas valstīs. Tāpat arī finansējuma sadales (kvotu) sasaiste ar sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti pašreizējā sistēmā faktiski nepastāv. Proti, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem budžeta finansējuma saņemšanai būtībā pietiek ar to, ka pagājušajā gadā "plāns" ir izpildīts un nozīmīgi pārkāpumi nav konstatēti. Šie ir daži no neefektīva un nelietderīga finansējuma izlietojuma piemēriem veselības aprūpē.

Rutkaste pauž lielas šaubas, vai Veselības ministrijas piedāvājums vispār ir īstenojams - tam no nevienam nezināmiem avotiem turpmākajos gados nepieciešami papildu vairāk nekā 800 miljoni eiro. Budžeta veidošanas procesā, saskaroties ar realitāti un saņemot ministriju izdevumu pieprasījumus, nāksies secināt, ka naudas nav. Tikmēr, turpinot iepriekšējo gadu "labākās tradīcijas", tiks apspriesti gan dažādi nodokļu paaugstināšanas varianti, gan piedāvāts palielināt budžeta deficītu un valsts parādu, radot nenoteiktību un būtiski pasliktinot uzņēmējdarbības vidi. Beigu beigās, visticamāk, kompromiss tiks rasts kaut kur pa vidu - mērenākā nodokļu pieaugumā, bet arī mazākā finansējuma pieaugumā veselības nozarei, tādējādi gan nodarot kaitējumu tautsaimniecības attīstībai, gan arī nesasniedzot veselības nozarei izvirzītos mērķus, iespējamo nākotnes scenāriju iezīmē Latvijas Bankas eksperts.

Viņš vērš uzmanību, ka Latvijas Banka piedāvāja alternatīvu, kā risināt veselības aprūpes sistēmas problēmas, tai pat laikā piesaistot nozarei papildu finansējumu, kas nebūtu atkarīgs no politiķu pieņemtajiem lēmumiem ikgadējā valsts budžeta veidošanas ciklā. "Esam pārliecināti, ka politiķiem agri vai vēlu nāksies atgriezties pie mūsu analīzes un priekšlikumiem, kā konceptuāli un radikāli atrisināt samilzušās problēmas veselības aprūpē. Tāpēc savu piedāvājumu nenoliekam tālākajā plauktā, bet esam gatavi līdzdarboties un palīdzēt valdībai darbā pie veselības aprūpes sistēmas efektivitātes uzlabošanas," rezumē centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.

Kā ziņots, valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Veselības ministrijas virzīto veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kas paredz finansējumu medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Valdība vienojās, ka, sagatavojot valsts budžetu 2018.gadam, reformas veselības aprūpē tiks noteiktas kā prioritāte.

Savukārt novembrī kopā ar nodokļu stratēģijas izstrādi tiks atvērta diskusija par šī modeļa finanšu avotiem.

Jau ziņots, ka Latvijas Bankas piedāvātais risinājums veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai paredz radīt konkurenci valsts apdrošinātājam jeb Nacionālajam veselības dienestam. Šajā modelī vienlaikus darbotos un savā starpā konkurētu valsts un privātie apdrošinātāji, nodrošinot izvēli un labākus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Lai novērstu iespēju, ka privātie apdrošinātāji domātu tikai par peļņas gūšanu un nebūtu ieinteresēti maznodrošināto iedzīvotāju piesaistīšanā, Latvijas Banka piedāvā ieviest nevis brīvas, bet regulētas konkurences modeli, kurā tiktu noteikts, ka pamata polises cena nav atkarīga no cilvēka vecuma, dzimuma, slimības vēstures un līdzīgiem faktoriem, tā nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām sabiedrības grupām. To veicinātu arī riska izlīdzināšanas fonda darbība.