Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni paziņojis, ka Itālija uz Latviju dalībai Kanādas vadītajā kaujas grupā nosūtīs 140 karavīru. Krievijas Ārlietu ministrija šādu rīcību nosaukusi par destruktīvu.
Kā vēsta Itālijas ziņu aģentūra ANSA, Džentiloni uzsver, ka lēmums nedemonstrē agresiju. "Tā nav agresijas politika pret Krieviju, bet apliecinājums un mūsu kā alianses robežu aizsardzība," viņš teicis preses konferencē, kurā piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs.
Ministrs arī uzsvēris, ka lēmums pieņemts jau pirms vairākiem mēnešiem - jūlijā notikušajā NATO samitā Varšavā - un tam nav nekādas saistības ar šībrīža saspīlējumu Sīrijā.
Aģentūrai ANSA Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova sacījusi, ka "NATO politika ir destruktīva". "Alianse būvē jaunas robežas Eiropā tā vietā, lai veidotu dziļas un spēcīgas labu kaimiņu attiecības," uzskata Krievijas Ārlietu ministrija.
Krievijas propagandas vietne "Sputniknews" citē kādu Itālijas parlamenta deputātu Tankredi Turko, kas patlaban atrodoties Krievijas anektētajā Ukrainas teritorijā Krimā. Viņš paziņojumu sauc par "satraucošu signālu", jo alianse turpina tuvoties Krievijas robežai.
Jāpiebilst, ka Turko pārstāv kreisi noskaņoto populistu partiju "Alternativa Libera".
Jau septembrī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) publiski pieļāva, ka līdz ar Kanādas karavīriem kaujas grupu Latvijā varētu veidot Itālijas, Spānijas, Polijas un Slovēnijas spēki.
Kā vēstīts, nolūkā atturēt Krieviju no iespējamās agresija, NATO dalībvalstu līderi Varšavā notikušajā samitā apstiprināja četru daudznacionālu bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs. To izvietošana sāksies nākamgad un notiks uz rotācijas pamata.
Nākamā gada pavasarī Latvijā ieradīsies ap 1000 cilvēku liels daudznacionāls NATO valstu bataljons. Paredzēts, ka pusi no bataljona veidos Kanādas karavīri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
