Ķirbis bija uzvijies gandrīz piecu metru augstumā un saimniecei nācās rūpīgi apdomāt, kā ražu ievākt. "Galu galā dabūju garas jo garas trepes, pastiepos, cik varēju un beidzot ābolķirbis veiksmīgi nonāca manās rokās," stāsta Dzintra. Pēc novākšanas ķirbis nosvērts un mērīts – 10 kilogrami un 500 grami un 103 centimetri apkārtmērā.
No pavirša skata to slēpa lapu un zaru jūklis. "Tas ķirbābols tur bija tā pamatīgi ieligzdojies, ka tā īsti nebija no apakšas pamanāms. Fotogrāfijā tas redzams pēc pirmajām salnām, kad lielums lapu jau bija nokritušas," min Dzintra.
Ķirbja saimniece atklāj, ka notikums raisījis pozitīvu noskaņu ģimenē. Vēl ilgi pārrunājuši neparasto ķirbja uzvīšanos ābelē un prātojuši, kā vārdu "ķirbis" lietojam ikdienā. Tā, piemēram, ģimene atskārta, ka vārdu var lietot ikdienas teicienos: "Ķirbja inteliģenci tev!", "Ķirbja trakums", "Ķirbis kā saule debesīs", "Stipru tev muskuli kā ķirbim", "Ķirbja vijīgumu tev!". "Teicieni un novēlējumi prātā nāca, domājot par to, ka ķirbim pietika spēka tik augstu uzvīties un vēl pašam sevi arī noturēt," pauž Dzintra.
Portāls "Delfi" vēstīja, ka piemājas ceriņkrūmā Rīgā septembrī bija izaudzis ķirbis. Šis eksemplārs svēra 18 kilogramus un 200 gramus. Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniela portālam "Delfi" skaidroja, ka ķirbis ir kāpelējošs augs un cenšas "uzkāpt", kur vien iespējams.