Juridiskās procedūras Gaiziņkalna virsotnes atdalīšanai no kopējā Ineses Apeles īpašuma, lai kalna galotni varētu dāvināt valstij, paredzēts sākt jau tuvākajā laikā – pēc tam, kad būs notikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvju un Apeles advokāta tikšanās, portālam "Delfi" pastāstīja VARAM.
Kā liecina kadastra kartes, Apeles 44 hektārus plašajā īpašumā ir izdalīta 0,7 hektārus liela zemes vienības daļa, kuras kadastrālā vērtība ir 236 eiro. Tiesa gan, Valsts Zemes dienesta rīcībā nav informācijas par to, vai tieši šī zemes vienība ir tā, ko Apele plāno dāvināt Latvijai.
Reālo Gaiziņkalna virsotnes tirgus vērtību, saskaņā ar nekustamo īpašumu aģentūras SIA ''Latio'' Klientu apkalpošanas vadītāja Alda Riekstiņa pausto, nav iespējams noteikt: ''Metodoloģiski tirgus vērtību šajā gadījumā nav iespējams noteikt – nav pieejami atbilstoši tirgus dati. Neskatoties uz tūrisma iespējām, zemesgabalam nepiemīt peļņas radīšanas potenciāls un nav arī pamata aizvietošanas izmaksu aprēķina pielietojumam.''
Viņš gan uzsver, ka zemesgabalam, uz kura atrodas Gaiziņkalna virsotne, piemīt sava unikālā ģeogrāfiskā un kultūrvēsturiskā vērtība. ''Novērtējot šādus īpašumus, tiek noteikta tā īpašā vērtība, kas parasti būtiski pārsniedz apkārt esošo nekustamo īpašumu tirgus vērtību,'' skaidroja Riekstiņš.
Plānots, ka pēc virsotnes nonākšanas valsts īpašumā par tās apsaimniekošanu gādās Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Par to, cik vērts ir īpašums, ko visai drīz savā īpašumā iegūs valsts, VARAM informācijas nebija.
Jau ziņots, ka Apele vēlējusies no sava 44 hektārus lielā īpašuma nodalīt 0,7 hektārus plašo kalna virsotni, taču Madonas novada būvvalde to nav ļāvusi. Kā sarunā ar portālu "Delfi" iepriekš norādīja Madonas novada būvvaldes vadītājs Andris Rieba, lēmums pieņemts saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas nosaka, ka Gaiziņkalns ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, tādēļ zemes vienības atļauts sadalīt tikai, ja katra no tām pēc sadalīšanas ir vismaz 10 hektāru liela.
Pēcāk tika rasts juridisks risinājums, kas ļaus Gaiziņkalna virsotnes īpašniecei atdalīt paugura galotni un to uzdāvināt valstij, proti, zemes vienības daļa, kur agrāk bija skatu tornis un piebraucamais ceļš, pašvaldības teritorijas plānojumā noteikta kā Publiskās apbūves teritorija, un šādos gadījumos minimālā atdalāmā zemesgabala platība ir 1200 kvadrātmetri.
Iepriekš portāls "Delfi" vēstījis, ka Madonas novada pašvaldība vairākkārt Apelei esot piedāvājusi noslēgt nomas līgumu, lai dome kalna virsotnē varētu veikt būvniecību. Tiesa gan, visas sarunas ar Gaiziņkalna īpašnieci aprāvušās pirms dokumentu noformēšanas, pastāstīja Madonas novada pašvaldības Tūrisma darba organizatore Sanita Soma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
