Izglītības likuma grozījumi, kas paredz no darba atlaist nelojālus pedagogus un izglītības iestāžu vadītājus, ir nacionālās drošības jautājums, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Šadurskis aicināja Saeimas komisijas priekšsēdētāju Jāni Vucānu (ZZS) sasaukt slēgto sēdi, lai Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) un Drošības policijas pārstāvji iepazīstinātu deputātus ar problēmām, ar kurām viņi sastopas izglītības iestādēs un operatīvajā darbā.
"Man šie visi fakti ir zināmi. Es neuzņemos atbildību par tiem runāt, jo man nav tāda pilnvarojuma. Es arī nevaru novilkt robežu, kur ir vienkārši ierobežotas pieejamības informācija un kur sākas jau augstākas klasifikācijas pakāpes ierobežojumi," deputātiem skaidroja Šadurskis. "Man būtu liels lūgums, lai deputāti varētu pieņemt atbildīgu lēmumu šajā jautājumā, uzklausīt arī speciālistus, kas tieši ar to strādā."
"Padomāsim par to, ko var nodarīt viens šāds skolotājs vai viens šāds skolas vadītājs, ar cik daudziem bērniem viņš strādā un kas notiks ar šiem bērniem turpmāk dzīvē. Man ir aicinājums tomēr šos punktus neizslēgt no likumprojekta," aicināja izglītības ministrs.
Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tika pārmests, ka grozījumi Izglītības likumā nav saistīti ar nākamā gada budžetu. Šadurskis deputātus mierināja, ka "šim jautājumam patiesībā ir visciešākā ietekme uz budžetu".
"Ja runājam par tiešu finansiālu ietekmi par šiem, ja drīkst tā žargonā teikt, "lojalitātes grozījumiem", tad Izglītības kvalitātes valsts dienests ir aprēķinājis to papildu darba apjomu, kas būtu nepieciešams," skaidroja ministrs. Šī summa ir 244,6 tūkstoši eiro gadā.
Komisijas priekšsēdētājs Vucāns gan pauda bažas, vai, iekļaujot grozījumus budžeta paketē, netiks kas palaists garām. Proti, vai līdz ar šiem grozījumiem nebūtu nepieciešamas izmaiņas arī citos likumos.
Vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti otrdien turpināja iepazīties ar nākamā gada valsts budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketi.
Ziņots, ka valdībā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka ar izglītības iestādes vadītāju un pedagogiem, ja viņu darbība nebūs lojāla Latvijai un tās Satversmei, darba devējiem nekavējoties būs jāizbeidz darba tiesiskās attiecības.
Saskaņā ar likumprojektu būs aizliegts nodarbināt valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas dibinātas izglītības iestādes vadītāju, ja viņa profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši.
Persona, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības iepriekš uzskatīto iemeslu dēļ, nevarēs ieņemt pedagoga amatu piecus gadus.
Ierobežojums attieksies uz visām izglītības iestādēm.
Kā skaidro IZM, "ierobežojums ir atbilstošs, lai pēc iespējas novērstu kaitējuma risku izglītojamo un valsts drošības interesēm".
Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
