Makaronu gaismas sludinātāji iesūdz tiesā valsti par atteikšanos Latvijā reģistrēt draudzi  (219)

Laikraksts atzīmē, ka ar šīs parodijdraudzes dokumentiem bijušas nodarbinātas vairākas valsts iestādes, tajā skaitā Drošības policija.

Pirms reliģiskā organizācija nokļūst reģistrā, UR lūdz atzinumu TM, vai attiecīgās organizācijas darbība atbilst valstī izdotajiem tiesību aktiem un vai tā nevar apdraudēt cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Laikraksts atzīmē, ka ministrija ir ieguldījusi pamatīgu darbu, lai sagatavotu apjomīgu atzinumu par šo anti jeb parodijreliģiju, ko valsts notāre Aija Zundure ir izmantojusi par pamatu atteikuma lēmumam.

TM norādījusi, ka "pastafariānisma augstākā dievība ir Lidojošais makaronu monstrs jeb "Flying Spaghetti Monster" un draudzes darbības mērķis ir "pasludināt Lidojošā makaronu monstra evaņģēliju un darīt par mācekļiem tos, kas tic". Statūtos ir norādīts, ka draudzes darbības uzdevums ir "pasludināt tefteļu un makaronu gaismu".

Tālāk ministrija skaidrojusi, kas ir tefteļi un makaroni, atzīstot, ka draudzes statūtos norādītā pamatmācība un darbības mērķi un uzdevumi piešķir šiem pārtikas produktiem dievišķo nozīmi un pasludina, ka tieši minētie pārtikas izstrādājumi ir pamats visas pasaules eksistencei. Ministrija piebilst, ka neesot saprotams draudzes statūtos norādīto darbības uzdevumu ("pasludināt tefteļu un makaronu gaismu") loģiskais tvērums un saturiskā būtība. Ministrija atzinusi, ka draudzes mērķis neesot nodoties konkrētas reliģijas piekopšanai, kādas mācības attīstībai vai dievišķas būtības slavēšanai, bet tā veicinot "kritisko domāšanu", apšaubot noteiktas vērtības un pieņēmumus.

TM atzinumā atgādinājusi, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Savukārt pastafariānisma mācība un idejas tendētas uz kristīgās mācības un vērtību noniecināšanu, parodēšanu un nozākāšanu. Draudzes reģistrācija varētu radīt naida celšanu dēļ noniecinošās attieksmes pret Latvijā jau reģistrētajām dominējošām reliģijām.

Laikraksts vēsta, ka Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnieki ir secinājuši, ka izvērtējumam iesniegtajos draudzes dokumentos ir noklusēta vai neprecīzi sniegta informācija, ka pastafariānisma mācībā un rituālos būtiska vieta ierādīta alkohola lietošanai un pirātisma godināšanai, kas ir pretrunā ar Satversmes preambulā postulētajām Latvijas sabiedrības pamatvērtībām. Saskaņā ar draudzes statūtos pieminēto Lidojošā makaronu monstra evaņģēlija pasaules radīšanas versiju mūsdienu cilvēki ir cēlušies no pirātiem. Evaņģēlijā ir rakstīts, ka otrajā radīšanas dienā līdz ar pasauli lidojošais spageti monstrs ir radījis arī "alus vulkānu", baudījis no tā un atzinis par labu esam. Alus baudīšanā viņš bijis tik uzticīgs, ka trešās dienas rītā nav sapratis ne kur atrodas, ne – ko radījis. Papildus tam vairākos dokumentos, kur aprakstīta svētku svinēšana, tiek uzsvērts, ka svētkos jābauda dzīve, ēdot spageti un dzerot tik daudz vīna, alus vai ruma, lai aizmirstu, kā jāstrādā.

Savukārt tiesībsargs Juris Jansons skaidrojis, ka nav pārliecināts, vai atteikums reģistrēt Rīgas Pastafariānisma draudzi atbilst Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, kur noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību. Tiesībsargs, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus (ECT), laikrakstam skaidrojis, ka valstij ir pienākums ievērot neitralitāti un veicināt reliģisko toleranci starp dažādām reliģiskajām grupām, un problēmas primāri nebūtu risināmas, ierobežojot plurālismu.

Jansons brīdinājis, ka ECT vairākkārt esot konstatējusi reliģisko organizāciju tiesību pārkāpumus. Piemēram, ECT esot atzinusi par Konvencijai neatbilstošu Krievijas Federācijas atteikumu reģistrēt Jehovas liecinieku organizāciju, kas bijis pamatots ar vispārīgiem aizliegumiem, ka minētā reliģija izjaucot ģimenes, veicinot pašnāvības un aizskarot citu personu tiesības. Taču šie apgalvojumi neesot pamatoti ar reāliem faktiem. Tiesībsarga ieskatā pierādīšanas standartam no valsts puses ir jābūt ļoti augstam, tāpēc, viņaprāt, būtu nepieciešams plašāk izvērtēt reliģiskās draudzes darbības sabiedrisko bīstamību.

"Šādi pieteikumi UR nav ierasta prakse. Lielākoties iesniegtajos dokumentos trūkumi ir nebūtiski un viegli novēršami, precizējot dokumentus vai sniedzot papildu informāciju," laikrakstam atzinusi UR sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Danovska

DP, izvērtējot dokumentus atzinusi, ka "dienestam radās pamatotas šaubas, vai minētā organizācija definējama kā reliģiska organizācija un tās norādītā ticība kā reliģija. Minētās draudzes mācība un idejas tendētas uz citu mācību un vērtību nonicināšanu un parodēšanu. Ņemot to vērā, Rīgas Pastafariānisma draudzes reģistrācija varētu radīt Latvijas sabiedrības reliģisko jūtu aizskaršanu un naida celšanu saistībā ar šo personu attieksmi pret reliģiju. Par saviem secinājumiem DP informēja arī Tieslietu ministriju," atklājusi policijas preses sekretāre Līga Pētersone.

Ar Rīgas Pastafariānisma draudzi laikrakstam neizdevās sazināties, jo tā UR ir uzrādījusi vienīgi elektroniskā pasta adresi, bet laikrakstam uz jautājumiem nav atbildējusi. "Zināms vien tas, ka draudze dibināta 2014. gada 4. jūlijā un tās dibinātājs ir P. Vereteņņikovs. Sociālajā tīklā "Facebook" norādīts, ka draudzes preces ir makaroni, tefteļi, alus un konfektes," raksta laikraksts.

LU Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns laikrakstam atzinis, ka Pastafariānisms ir kustība, kas veidojusies ASV kā protests pret kreacionisma (uzskats, ka pasaule, dzīvība un cilvēks ir dievišķās radīšanas rezultāts) mācīšanu skolās. Vairākumā valstu, izņemot Nīderlandi un Jaunzēlandi, tā nav atzīta kā reliģija. Bobija Hendersona 2005. gadā izveidotā Lidojošā makaronu monstra baznīca ir populāra jauniešu vidū. "Tomēr dīvaini, ka tā vietā, lai UR atsauktos uz starptautiskās prakses juridiskiem argumentiem un precedentiem, atteikumā lielākoties ir uzskaitīta ekspertu sniegta emocionāla retorika par ietekmi uz tikumību un iespējamo spriedzi sabiedrībā. Šādus argumentus es raksturotu kā piemēru hroniskai lielas mūsu sabiedrības daļas nespējai veselīgi uztvert ironiju par nāciju, reliģiju un citiem fenomeniem. Varbūt nemitīgās apdraudējumu meklēšanas vietā pasmiesimies kopā," laikrakstam šo situāciju komentējis profesors.

Bijušais galvenais valsts notārs, LU Juridiskās fakultātes profesors un lektors baznīcas tiesībās Ringolds Balodis laikrakstam atzinis, ka "Uzņēmuma reģistram pieteikumus dod arī asprāši. Kā lai uzraksta tādu likumu, kur šādiem asprāšiem nebūtu iespēju reģistrēt savas organizācijas? Likumā taču nav iespējams nospraust robežu, kas ir vai nav joks. Nodarbināta tiek TM, Uzņēmumu reģistrs, tiesa, bet no tā demokrātiskā valsts pārvaldē nav iespējams pilnībā izvairīties. Jāņem vērā, ka bijuši dažādi gadījumi, piemēram, Skandināvijā kazino nevarēja dabūt nodokļu atlaides, tāpēc centās sevi reģistrēt kā reliģisku organizāciju, jo tad tai pienāktos nodokļu atvieglojumi. Sākās diskusija, vai kazino ir vai nav reliģiska organizācija. Atceros, ka bija kāda organizācija, kas saņēma no augstākām radībām sapņus un no rīta tos analizēja. Šādu dīvainu organizāciju netrūkst".