Skolotāju algu reforma: Par piemaksām 108 pedagogi cīnīsies Satversmes tiesā  (111)

Ja iepriekš algas pielikums par trešā, ceturtā un piektā līmeņa kvalifikāciju tika aprēķināts par visu padarīto darbu, tad tagad – vien par 40 minūtes ilgajām kontaktstundām. Līdz ar to pedagogi vairs nesaņem lielāku samaksu par konsultāciju un zinātnisko darbu vadīšanu.

Tāpat LIZDA norāda uz absurdu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumu, kas par iespēju pieteikties kvalifikācijas celšanai pieņemts ar atpakaļejošu datumu.

Līdz šim noteikumi paredzēja, ka kvalitātes pakāpes celšanai pedagogs var pieteikties līdz 5. septembrim. Savukārt IZM 5. jūlijā nolēma, ka jaunais gala termiņš ir 31. maijs. Līdz ar to pedagogi, kuri līdz šā gada maija beigām nepieteicās kvalifikācijas celšanai, to nevarēs darīt vēl turpmākos divus gadus.

Šobrīd 108 pedagogi ir izteikuši vēlmi vērsties ST.

LIZDA vadītāja informēja, ka ST pieteikums tiks iesniegts tuvāko nedēļu laikā.

Tāpat LIZDA vadītāja norādīja, ka pēc IZM īstenotās pedagogu algu reformas no 773 izglītības iestādēm 558 (72%) skolu vidējais pedagogu atalgojums ir audzis, 215 skolās algas ir samazinājušās.

Galvenie zaudētāji ir tās skolas, kur palielinājies izglītojamo skaits, tostarp arī ģimnāzijas, žurnālistiem skaidroja LIZDA priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ilze Priževoite.

Apkopojot no skolotājiem saņemtos datus un tos izanalizējot, LIZDA trešdien savā mājas lapā uzskatījusi deviņas identificētās jaunā skolotāju algu modeļa problēmas, kā arī publiskojusi datus par 773 izglītības iestādēm.

LIZDA min, ka problēma ir, ka pirmsskolas skolotājiem nav vienlīdzīga darba slodze, kā arī darba alga par vienādu darbu atšķiras atkarībā no pašvaldības iespējām skolotājiem piešķirt piemaksas, mūzikas un sporta skolotājiem pirmsskolas izglītības iestādēs nav iespējams nodrošināt pilnu slodzi, skolotājiem fiziski nav pieejami bērni 7,2 stundas dienā, lai būtu iespējams tarificēt pilnu slodzi (40 stundas).

Ar 12 %, kas noteikti izglītības iestāžu administrācijas darba samaksai, nav iespējams visās izglītības iestādēs nodrošināt direktora atalgojumu pilnā apmērā, kā arī ir nepietiekošs likmju skaits direktoru vietnieku pienākumiem, lai organizētu darbu izglītības iestādē un veiktu visus administrācijas pienākumus, kā arī atbalsta personāla zemākā mēneša darba likme ir paaugstināta līdz 680 eiro, un ar 6% no kopējās mērķdotācijas, kas ir noteikti atbalsta personāla darba samaksai izglītības iestādē, nepietiek, lai nodrošinātu kvalitatīvu atbalstu skolēniem ar īpašām vajadzībām. Katra pašvaldība iespēju robežās nodrošina iztrūkstošās amata vienības.

LIZDA secinājusi, ka, neskatoties uz to, ka izglītības iestādēs ir pieaudzis skolēnu skaits, daļai pedagogu samazinās atalgojums, jo skolēnu skaita pieaugums un finansējuma apjoms, kas seko vienam skolēnam, nespēj nosegt likmju skaita samazināšanu, jo ir krasi mainīta skolēnu - skolotāju skaita proporcija. Darba algas samazinājums lielākoties ir skolotājiem, kuri strādā valsts ģimnāzijās, kā arī republikas pilsētu un Pierīgas novadu izglītības iestādēs ar lielu skolēnu skaitu.

Izglītības iestādēs, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 100, ir samazinājies likmju skaits, līdz ar to šajās izglītības iestādēs joprojām ir situācija, ka nav iespējams skolotājam apmaksāt visus papildus pienākumus finansējuma trūkuma dēļ, savukārt internātskolām un speciālajām izglītības iestādēm šis ir pirmais mācību gads, kad finansējums tiek aprēķināts pēc principa "Nauda seko skolēnam", tāpēc atsevišķām izglītības iestādēm ir krasi samazinājies piešķirtais finansējuma apjoms. Izglītības iestādes nav gatavas tādām pārmaiņām, tāpēc ir sarežģīti pārkārtot mācību procesu, pielāgojot to piešķirtā finansējuma apjomam, kad mācību gads jau ir sācies.

Tāpat kā problēmu LIZDA redz to, ka ir mainīta pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpju piemaksu piešķiršanas kārtība, līdz ar to šo piemaksu apjoms ir samazinājies pilnībā visiem pedagogiem – pat līdz 50%.

Savukārt profesionālajām izglītības iestādēm ir krasi palielināta darba likme gadā no 756 līdz 1320 stundām. Zemākās mēneša darba algas likmes palielināšana līdz 680 eiro nespēj nosegt slodzes palielināšanu, tāpēc vairumam profesionālo iestāžu pedagogu ir samazinājies atalgojums, izanalizējot apkopotos datus, secinājusi LIZDA.

LIZDA prognozē, ka kopējā situācija būtu labāka, ja skolotāju algām novirzītu teju divus miljonus eiro, kas palikuši pāri pēc mērķdotāciju sadalīšanas.

No deviņiem miljoniem eiro, kas plānoti resorā programmā "Pedagogu darba samaksas reformas ieviešanas finansējums", pāri palikuši 1,7 miljoni eiro, iepriekš informēja Finanšu ministrija. IZM šos līdzekļus plānoja novirzīt internātskolu uzturēšanai, taču LIZDA uzsver, ka šī nauda jānovirza sākotnējam mērķim – pedagogu algu palielināšanai.

Lai to īstenotu, LIZDA līdz 27. oktobrim aicina visus izglītības iestādēs strādājošos parakstīties par 1,7 miljonu eiro virzīšanu skolotāju atalgojuma celšanai. Savāktos parakstus 1. novembrī plānots iesniegt Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS).

Skolotāji arī tiek aicināti parakstīties arī par disciplinārlietas ierosināšanu attiecībā uz pieļauto pārkāpumu IZM, pamatojoties uz Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu. LIZDA uzskata, ka IZM ierēdņi ir pieļāvuši pārkāpumu, veicot valsts budžeta mērķdotācijas sadali neatbilstošam mērķim.

Jau vēstīts, ka Rīgā atalgojums samazinājies vairāk nekā 26% pedagogu. Turklāt vairāk nekā 10% skolotāju atalgojums ir samazinājies par vairāk nekā 100 eiro, bet ap 4% skolotāju atalgojums ir samazinājies vairāk nekā par 200 eiro. Piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā atalgojums ir samazinājies pusei skolotāju.

Savukārt alga palielinājusies 47% Rīgas skolu pedagogu. Rīgas domes mērs Nils Ušakovs (S) un viņa vietnieks Andris Ameriks (GKR) preses konferencē pirmdien, 17. oktobrī, uzsvēra, ka kāpums iespējams vien tāpēc, ka pašvaldība papildus piešķīra divus miljonus eiro skolotāju algām.

LIZDA 1248 arodorganizācijas apvieno 27 500 izglītības un zinātnes nozarē strādājošos un pensionārus ekonomisko, sociālo un profesionālo tiesību un interešu aizstāvībai. LIZDA sastāvā ir 54% izglītības un zinātnes nozarēs strādājošo.