"Vai jānotiek traģēdijai, lai apzinātos šādas bezdarbības iespējamās sekas?" laikraksts citē bijušo amatpersonu teikto, atzīmējot, ka šīs amatpersonas vairākas reizes centušās pievērst KNAB vadības uzmanību šim faktam, taču neveiksmīgi.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis laikrakstam atzinis: "Ja tā ir taisnība, tad tas ir kliedzošs fakts."
KNAB sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Dūša informējusi, ka pēdējās KNAB darbinieku apmācības šaušanā notikušas 2013. gada septembrī un tās uz sadarbības līguma pamata organizējis Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centrs.
"Papildus informējam, ka 2016. gada pavasarī tika organizēta cenu aptauja ar mērķi atrast pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošinātu teorētisku apmācību par šaujamieroča lietošanu, kā arī organizētu praktisko šaušanas apmācību norisi. No pieciem aptaujātajiem tikai viens uzņēmums sākotnēji piedāvāja sniegt minētos pakalpojumus, bet vēlāk atteicās to darīt. Šobrīd tiek izvērtētas iespējas atkārtoti veikt šaušanas apmācības," laikraksts citē Dūšas teikto.
Laikraksts atzīmē, ka tieši 2013. gadā KNAB operatīvie darbinieki divas reizes nokļuva situācijā, kad bija spiesti lietot šaujamieroci.
KNAB likums noteic, ka biroja amatpersonas drīkst glabāt vai nēsāt dienesta vai personiskos šaujamieročus, kā arī drīkst tos lietot atbilstoši likumam "Par policiju". Ne tikai operatīvajiem darbiniekiem, kuri ir amatpersonas, bet arī izmeklētājiem likums ļauj nēsāt un lietot šaujamieročus, taču šīs tiesības netiek izmantotas, jo nav tādas vajadzības. KNAB ir izveidota īpaši slepena specializēta struktūrvienība, kas arī jau trīs gadus ir spiesta iztikt bez iemaņu stiprināšanas šaušanā, vēsta "Latvijas Avīze".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
