Lai gan bijušais NATO spēku Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Ričards Širefs savā šogad iznākušajā grāmatā apgalvo, ka 2017. gadā karš ar Krieviju esot ļoti iespējams un uzbrukuma mērķis būs Baltijas valstis, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube šādu iespēju noliedz.
Graube, komentējot publiskajā telpā izteiktos scenārijus par to, cik ilgā laikā krievu tanki, sākoties karam, var nokļūt Rīgā, uzsver, ka krievu tanku Brīvības ielā nebūs. "Tāpēc jau darām visu, lai uz šādu jautājumu vispār nebūtu jāatbild. To nebūs!".
Arī uz žurnāla "Ir' jautājumu, vai 2017.gadā būs, karš, kā to arī savā grāmatā pieļāvis ģenerālis Širefs, Graube atbild lakoniski: "Nebūs".
Intervijā žurnālam "Ir" Graube atzīst: kopš Širefs sācis rakstīt savu grāmatu, "Latvijas drošības situācija ir mainījusies. Varšavas lēmumi ļoti nopietni mainīja drošības dinamiku, un varbūt tagad viņš rakstītu citādu grāmatu".
Uz žurnāla jautājumu, vai tā ir, kā savā grāmatā raksta ģenerālis Širefs, ka NATO ātrās reaģēšanas spēki esot blefs, jo vajagot divas nedēļas, lai nogādātu munīciju no Vācijas uz Poliju, Graube saka, ka nevēlētos "uz tādām lietām atbildēt".
"Lai nedramatizētu situāciju - es domāju, ka galvenā atturēšana šobrīd ir apņemšanās to darīt. Tā ir galvenā ziņa ikvienam, kurš varbūt gribētu izaicināt NATO. Vai tā ir nedēļa, divas vai stundas - tā ir klasificēta informācija. Ziņa ir šeit esošās vienības, gaisa telpas patrulēšanas dubultošana un pat trīskāršošana pēc Ukrainas notikumiem. Situācija nav tāda, lai mēs sāktu publiski skaitļot stundas un minūtes, un patronu daudzumu. Lai Latvijas sabiedrība ir mierīga. Kamēr mēs [NATO] būsim vienoti un arī Eiropas Savienība attiecībā uz savām sankcijām, tikmēr būsim stipri. Tā ir galvenā ziņa," uzsver Graube.
NBS komandieris intervijā norāda, ka Eiropas kaujas grupas šobrīd paredzētas vairāk ārpolitikas jautājumu risināšanai. Aizsardzības plānu Eiropai nav, bet gan ir NATO plāni, turklāt šobrīd, līdzekļu trūkuma apstākļos, vairāk jādomā par spējām, nevis līdzekļu tērēšanu. Graube akcentē, ka ir jādomā par papildu karavīriem un reālām spējām, jaunām, modernām ieroču sistēmām.
"Kā Eiropas pilsonis ieteiktu veidot drīzāk kādus vienotus pretterorisma centrus, koordinēt robežsardzes, iekšlietu sistēmas uzdevumus, gan perimetra, gan iekšējās drošības jautājumus, kur šāda koordinācija vajadzīga vairāk nekā militārā, ko jau dara NATO. Un šāda koordinācija jau notiek (..). Viens no labākajiem secinājumiem, ko mūsu valsts izdarījusi pēc Ukrainas, ir koordinācija starp dažādām valsts institūcijām. Tā ir uzlabojusies ļoti nozīmīgi. Lūk, tas Eiropai ir jādara," saka Graube.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
