Sestdien LSA domes sēdē izskanēja pozitīvs vērtējums lēmumam palielināt atalgojumu augstākās izglītības mācībspēkiem, taču to nedrīkstot nodrošināt samazinot valsts apmaksātās studiju vietas.
Kā skaidroja Belova, domes sēdē pieņemts lēmums rīkot protesta akcijas, lai šāds solis netiktu sperts. Turklāt, izskanēja viedoklis, ka Latvijai ir pēdējais brīdis virzīties uz valsts dotētu augstāko izglītību, līdzīgi kā tas esot Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Čehijā un citviet.
LSA turpinās darbu pie konkrētāka rīcības plāna izstrādes.
Kā ziņots, LSA vērsusies Saeimā, pieprasot rast iespēju nākamā gada budžetā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, lai nebūtu jāsamazina valsts finansēto studiju vietu skaits.
LSA nosūtījusi vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Vucānam (ZZS) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Ilzei Viņķelei (V).
Iepazīstoties ar valdības atbalstīto 2017.gada valsts budžeta paketes likumprojektu "Par valsts budžetu 2017.gadam" un tā paskaidrojumiem, LSA neatbalsta sagatavoto piedāvājumu, kas skar augstāko izglītību.
LSA ieskatā nav atbalstāms piedāvātais variants - Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajās augstskolās 2017.gadā samazināt valsts finansētās studiju vietas par 3559 un līdz 2019.gadam (ieskaitot) - par 5457.
Veicot aprēķinus, LSA secināja, ka piedāvājums ir samazināt valsts finansētās studiju vietas tuvākajos trīs gados kopā par 5457, kas esot saistīts ar noteikumiem par pedagogu darba samaksu, kas paredz darba samaksas palielinājumu arī augstskolu akadēmiskajam personālam, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešams papildu finansējums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
