Saeimā novērota dažu deputātu prakse likumprojektu izskatīšanas gaitā atsaukties uz gadījumiem no savas personiskās dzīves, kas ir riskanta prakse, portālu "Delfi" informēja organizācija "Sabiedrība par atklātību – "Delna"".
Septembrī domnīca "Providus" un "Delna" turpināja Saeimas monitoringu, secinot, ka tendence – atsaukties uz savu personisko pieredzi – novērota Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, skatot grozījumu priekšlikumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Autopārvadājumu likumā.
Piemēram, grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā tika pamatoti ar gadījumiem, kad "vedot bērnu uz skolu un no rīta ieejot veikalā, pirmais, ko redz priekšā, ir cilvēki, kas pērk divlitrīgos alus" un, ka deputāts esot "vasarā bijis Vācijas supermārketā, kur lielākais redzētais alus pudeles tilpums bijis 1 litra stikla pudele".
Tāpat riskantā prakse novērota Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, izskatot pieprasījumu pēc apropriāciju pārdales.
Kā skaidroja biedrības "Sabiedrība par atklātību – "Delna"" pārstāve Liene Gātere, personīgo piemēru izmantošana argumentācijā pati par sevi nav nosodāma, taču gala lēmuma balstīšana subjektīvā pieredzē liedz pilnvērtīgi un objektīvi izvērtēt likumprojekta ietekmi. Vienlaikus pastāv risks, ka argumentācija notiek šauru interešu labā.
Septembrī Saeimas monitorings iekļāva arī pašu deputātu skatījumu uz valsts sagrābšanas pazīmēm likumdevēja darbā. Aptaujātie divi koalīcijas un trīs opozīcijas deputāti vērsa uzmanību uz tādām problēmām kā pamatojuma trūkums iesniegtajiem priekšlikumiem un šauru privātu interešu loma izpildvaras līmenī.
Septembrī monitorings aptvēra 24 likumprojektu izskatīšanu un vienu amatpersonas iecelšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
