Kaspars Rumba: VID jādomā par reputācijas atjaunošanu  (24)

Savas izredzes tikt ieceltam amatā Rumba vērtēja kā "viens pret trim", piebilstot, ka "objektīvi spriežot pēc otra kunga biogrāfijas, viņam ir pietiekami liela pieredze un finanšu ministrei būs jāizšķiras, vai VID uzticēt vadītājam ar stāžu un strādāt kā līdz šim vai arī mēģināt ieviest pārmaiņas".

Rumba norādīja, ka arī patlaban VID "ne viss ir tik slikti, kā izskatās". "Gatavojoties konkursam, noskaidroju citu valstu, piemēram, Igaunijas un Dānijas ieņēmumu dienestu pieredzi. VID ir uz pareizā kursa, bet jāņem vērā arī tas, ka biznesa vide mainās, tāpēc ir virkne lietu, kuras jādara citādāk un ambiciozāk," sacīja Rumba.

Taujāts, kādas būtu viņa prioritātes, ja tiktu iecelts VID ģenerāldirektora amatā, Rumba sacīja, ka viena no galvenajām būtu veidot VID par iestādi, kas arvien vairāk orientēta uz klientu servisu.

"Patlaban VID reputācija ir zema, un pašiem VID darbiniekiem šādos apstākļos ir grūti strādāt. Reputācijas atjaunošana būtu viens no galvenajiem uzdevumiem. VID jākļūst atvērtākam komunikācijā, iestādei nevajag kautrēties sevi uzslavēt par sasniegto, piemēram, rēķinu salīdzināšanu PVN deklarācijās Latvijas VID sāka agrāk, Igaunijas VID to nošpikoja, bet tagad visi igauņus min kā piemēru šajā jomā," skaidroja Rumba.

Viņš norādīja, ka būtisks uzdevums būs arī nodokļu samaksas vienkāršošana. "Skaidrs, ka ne jau tikai VID atbild par nodokļu politiku, šis darbs būs jāveic kopā ar valdību. Ir virkne lietu, kuras būtu iespējams darīt vienkāršāk, piemēram, jāizlemj, vai fiziskām personām vispār būtu jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem. Varbūt pietiktu tikai ar deklarācijas iesniegšanu, bet šāda izmaiņa atbrīvotu ievērojamus administratīvos resursus," sacīja Rumba.

Viņaprāt, arī nodokļu iekasēšanas procesu digitalizācija un automatizācija būtu virziens, kurā VID jāstrādā. Mazām valstīm ar jaunu un dinamisku ekonomiku šajā ziņā ir lielas priekšrocības un Latvija kopā ar Igauniju nodokļu iekasēšanas automatizācijā varētu būt starp līderiem Eiropā, piebilda Rumba.

Jau ziņots, ka konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi, bet konkursa komisija lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus. Savukārt VID ģenerāldirektora konkursa trešajai kārtai tika virzīti četri kandidāti.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu izvērtēšana norisināsies līdz 1.novembrim.

VID ģenerāldirektora konkursa trešajai kārtai izvirzīti Andris Ņikitins, Rumba, Ilze Cīrule un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kurš gan vēlāk atsauca savu kandidatūru.

Kā iepriekš ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga", Ņikitins ir Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks, kurš savulaik bijis "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis AS "Nordeka" un AS "Balta". 2004.gadā viņš sāka darbu Latvijas Bankā, kur bijis valdes loceklis un atbildējis arī par iepirkumiem.

Rumba ir auditorfirmas "Deloitte Latvia" nodokļu plānošanas speciālists un VID vadītāja konkursam pieteicies, jo gribot palīdzēt attīstīt Latvijas tautsaimniecību. "Galvenais pamudinājums ir tas, ka VID ir pietiekami liela nozīme tautsaimniecības attīstībā un tuvākajos gados mums ir pietiekami daudz izaicinājumu, IKP neaug, un es ceru, ka, izvēršot noteiktas izmaiņas ieņēmumu dienestā, Latvijas tautsaimniecība varētu augt straujāk un ilgtspējīgāk," teicis Rumba.

Cīrule gribot izmainīt VID darbu, un tam palīdzēšot viņas līdzšinējā pieredze apdrošināšanas kompānijās "Balta" un "Gjensidige Baltija".

Šogad jūnija vidū izsludinātais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija pieņēma lēmumu nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai. Pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) mēģināja dienesta vadītāju atrast neformālās sarunās un izraudzījās Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura gan atsauca savu kandidatūru. Kā vēlāk izrādījās, VID izvērtēja Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.