Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteja (AFET) apstiprinājusi ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) aizsardzības savienības izveidi, kas paredz lielāku dalībvalstu militāro resursu saskaņošanu un sadarbību.
Bijušā Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta sagatavoto ziņojumu komiteja atbalstīja ar 37 balsīm "par", 20 "pret" un vienam deputātam atturoties. Balsojums Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā gaidāms novembrī.
Komiteja mudina dalībvalstu līderus, Eiropadomi, pakāpeniski veidot Eiropas aizsardzības savienību, lai iekļautu to nākamajā ES daudzgadu politiskajā un finanšu shēmā (DFS).
Apstiprinātājā rezolūcijā minēts, ka ES būtu jānodrošina pašu resursi, lai veicinātu lielāku un sistemātisku Eiropas līmeņa sadarbību aizsardzībā.
Komiteja rezolūcijā uzsver to, ka ir svarīgi izstrādāt nepieciešamos pasākumus, kas ļautu izveidot funkcionējošu, pieejamu, pārredzamu un vienkāršu Eiropas tirgu aizsardzības aprīkojumam, ļaujot dalībvalstīm pēc iespējas lietderīgāk izmantot aizsardzības un drošības budžetu. Tā pauž bažas par to, ka virzība uz labāku konkurētspēju, lielāku pārredzamību un mazāku birokrātiju aizsardzības nozarē līdz šim ir noritējusi lēni un joprojām nav izveidota stabila Eiropas aizsardzības rūpniecības politika.
AFET komitejas vadītājs Elmārs Broks vairākkārt uzsvēris, ka pašlaik 28 dalībvalstis gada ietvarā aizsardzībai iztērē ap 200 miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā nozarei velta Krievija. Viņš sacījis, ka, apvienojot militārus resursus, ES spētu būt labāks partneris NATO, kā arī ietaupītu finansējumu.
Rezolūcijā dalībvalstis atkārtoti aicinātas aizsardzībai veltīt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers ikgadējā uzrunā septembrī paziņoja par plānu izveidot jaunu galveno mītni un organizāciju vienota ES militārā spēka koordinēšanai un izveidei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
