Krievijas karakuģu došanās uz Baltijas jūru ir psiholoģiskā ietekmēšana, pārliecināta Aizsardzības ministrija  (38)

AM norādīja, ka saskaņā ar pašreizējo informāciju divu karakuģu virziens šobrīd ir Baltijas jūra, tomēr AM rīcībā nav informācijas, vai šie kuģi paliks Baltijas kara flotē un, piemēram, uzturēsies Kaļiņingradā. Tāpat AM rīcībā nav informācijas, vai uz kuģiem patiešām ir kodolgalviņas nestspējīgas raķetes, taču, ja tā izrādīsies taisnība, tad, protams, ņemot vērā raķešu darbību, šādi kuģi iekļaujas to ieroču kapacitātē, kuriem ir ļoti plašs triecienrādiuss.

"Šādu kuģu nosūtīšana uz Baltijas jūru ir spēka demonstrācija, lai iebiedētu un izdarītu spiedienu uz NATO. Spēka demonstrācijas mērķis ir psiholoģiskā ietekmēšana," uzsvēra Galkins.

Jau oktobra sākumā, ņemot vērā Krievijas paziņojumu par "Iskander" raķešu pārvietošanu uz Kaļiņingradu un Baltijas valstu robežu tuvumā novērojamo paaugstināto Krievijas bruņoto spēku aktivitāti, Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos tika veikta personāla apziņošana, kā arī notika pastiprināta valsts sauszemes un jūras robežas un gaisa telpas novērošana. Šobrīd situācija nav mainījusies un joprojām ir pastiprināta valsts sauszemes un jūras robežas un gaisa telpas novērošana, norādīja Galkins.

Domnīcas "Atlantic Council" ("Atlantijas padome") eksperti secinājuši, ka kuģu kustība Vidusjūrā un Ziemeļjūrā, kā arī internetā publiskotie komentāri liecina, ka divas Krievijas korvetes ar kodolgalviņas nestspējīgām raķetēm ir ceļā uz Baltijas jūru, lai gan oficiāli tiek apgalvots pretējais.

Raķetes "Kalibr" var tikt aprīkotas ar kodolgalviņām, un to darbības rādiuss ir 2600 kilometri, kas faktiski padara tās par efektīvākiem ieročiem nekā uz zemes izvietojamās raķetes "Iskander", liecina vietnē "arms-expo.ru" atrodamā informācija.

Uz Baltiju devušies kuģi "Zeļonij Dol" un "Serpuhov", kas tiek klasificēti kā "Bujan-M" klases mazie artilērijas kuģi un ir vieni no Krievijas karaflotes jaunākajiem kuģiem.

Pagājušā gada beigās šie abi kuģi tika iekļauti Krievijas Melnās jūras flotē un bāzējās Sevastopolē. Augustā kuģi kādu laiku atradās Vidusjūrā, kur pirmo reizi no tiem tika palaistas raķetes, raidot tās pret mērķiem Sīrijā, un pēc tam atgriezās Sevastopolē. Tomēr oktobra sākumā Melnās flotes preses pārstāvis paziņoja, ka kuģi atkal dosies uz Vidusjūru, un 5.oktobrī tie tika nofotografēti, šķērsojot Bosforu.

Jau 23.oktobra vakarā Nīderlandes karaflotes komandieris Robs Verkerks tviterī publiskoja abu Krievijas korvešu fotogrāfijas, norādot, ka tās šķērsojušas Nīderlandes ekskluzīvo ekonomisko zonu.

"Zeļenij Dol" un "Serpuhov" ceļš veda no Vidusjūras pa Atlantijas okeānu uz Ziemeļjūru, un, visticamāk, tālāk uz Baltijas jūru, secinājuši "Atlantic Council" eksperti, norādot, ka par šo virzienu liecina arī Ukrainas un citu valstu mediju ziņotais.