'Pedagogu lojalitātes lieta': Darbu varētu zaudēt 30 skolotāji  (247)

Portāls "Delfi" skaidro, ko par grozījumiem saka nozarē strādājošie, kāpēc šādi grozījumi nepieciešami un kā tiek un tiks pārbaudīta pedagogu lojalitāte.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) portālam "Delfi" skaidro, ka arodbiedrības ieskatā ir nepieciešamas plašākas nozares profesionāļu diskusijas par piedāvātajiem grozījumiem. Tāpat LIZDA uzsver, ka šie grozījumi nepamatoti tiek virzīti kopā ar 2017. gada valsts budžeta paketi, jo tie nav nekādā veidā savstarpēji saistīti.

LIZDA iepriekš norādīja, ka šādi Izglītības likuma grozījumi, anotācija un ministru paustais viedoklis Ministru kabineta sēdē traktējami kā – "pedagogs ir vislielākais drauds nacionālajai drošībai un drauds nepareizas attieksmes veidošanā izglītojamajiem".

Tagad, iepazīstoties ar laboto anotāciju, arodbiedrība portālam "Delfi" norāda, ka, neskatoties uz to, ka tā ir mainīta, Izglītības likuma būtība nemainās. "Proti, ir palikusi norma, ka nekavējoties jāizbeidz darba attiecības, ja pedagogs veido nepareizu izglītojamā attieksmi pret sevi un citiem," uzsver LIZDA pārstāvis Juris Aksels Cīrulis.

Ja darba devējs grib atlaist pedagogu, tad to jau tagad, pamatojoties uz Darba likuma 101. pantu, var izdarīt.

Tā kā nevienam darba devējam nav pieejama lojalitātes definīcija, arodbiedrība rosina papildināt Izglītības likuma 50. pantu "Ierobežojumi strādāt par pedagogu" ar jaunu punktu, kas noteiktu, ka par pedagogu nedrīkst strādāt Latvijai un tās Satversmei nelojāls pedagogs.

Rakstveida atzinumu par pedagoga vai izglītības iestādes vadītāju darba devējam iesniegtu Drošības policija, uz kura pamata darba attiecības tiktu nekavējoties izbeigtas Darba likuma 115. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā: "Darba devējs nekavējoties izbeidz darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, ja darbinieka nodarbināšana atbilstoši likumam ir aizliegta un nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā."

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) aplēses liecina, ka nelojālu skolotāju skaits Latvijā varētu būt ap 30. Vienlaikus izglītības un zinātnes ministrs norādījis, ka var runāt tikai par vienu publiski izskanējušu nelojāla skolotāja gadījumu. Visticamāk, viņš domā Rīgas 40. vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotāja Vladislava Rafaļska lietu.

Pirms četriem gadiem Rafaļskis iemantoja sabiedrības uzmanību, jo radio ēterā apliecināja, ka ir nelojāls Latvijas valstij. "Esmu gatavs godīgi pateikt, ka esmu šai valstij nelojāls. Es šo režīmu vienkārši nicinu. Tas atgrūž arī manus bērnus un rada viņiem daudz problēmu," intervijā radio "Baltcom" 2012. gadā paziņoja Rafaļskis.

Tā brīža skolas direktore pienākumu izpildītāja Jeļena Vediščeva (tagad – skolas direktore), lai izšķirtu Rafaļska likteni, vērsās pie juristiem, kuri atzinumā norādīja, ka skolotāja atlaišanai nav juridiska pamata. Līdz ar to viņš joprojām turpina strādāt skolā par skolotāju.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iepriekš uzsvēra, ka konkrētie likuma grozījumi ir nacionālās drošības jautājums. Tāpat viņš iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz to, ka šobrīd nav instrumentu, kā izbeigt darba tiesiskās attiecības ar pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju, ja viņa darbība ir Latvijas valstij un tās Satversmei nelojāla. Jaunie grozījumi nosaka – ja tiek konstatēti šādi pārkāpumi, tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības Darba likuma noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to likuma grozījumu novitāte ir vienīgi procesuāls skaidrojums tam, kas notiek ar pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju, ja tiek fiksēti Izglītības likuma pantu pārkāpumi. Panti, kas nosaka to, ka pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem jābūt lojāliem valstij un tās Satversmei, likumā tika iekļauti jau pērnā gada vasarā.

Tā kā pedagogu un izglītības iestāžu lojalitāte tiks vērtēta pēc IKVD izstrādātājiem kritērijiem, kas jau šobrīd tiek izmantoti, portāls "Delfi" vērsās pie dienesta, lai noskaidrotu, kā tiek pārbaudīta skolotāju lojalitāte.

IKVD pārstāve Jana Veinberga portālam "Delfi" skaidro, ka dienests pārbaudi izglītības iestādē veic gadījumos, kad saņemta informācija no personām, kā arī tad, ja problēmjautājums atklājas licencēšanas akreditācijas procesā. Tostarp saistībā ar aizdomām par Izglītības likumā noteikto pedagoga pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, kas, kā skaidroja IKVD pārstāve, ietver arī lojalitātes aspektu.

Tā kā pedagogu darbības nodrošināšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir skolas vadītāja atbildība, IKVD vispirms lūdz skolas direktoram sniegt paskaidrojumu par konkrēto situāciju un to, kādā veidā skolas vadītājs nodrošina, ka tiek pildītas Izglītības likumā noteiktās prasības.

Pēc paskaidrojuma saņemšanas un izvērtēšanas IKVD nepieciešamības gadījumā iepazīstas ar situāciju klātienē skolā. Piemēram, novērojot konkrētā pedagoga vadīto mācību stundu un aptaujājot iesaistītās personas, kā arī uzklausot pedagoga viedokli, norādīja Veinberga.

IZM tiek pārmests, ka grozījumi Izglītības likumā, kas tostarp paredz no darba atlaist nelojālus pedagogus un izglītības iestāžu vadītājus, nepamatoti tiek virzīti kopā ar valsts budžeta likumu paketi. Uz to norādījusi gan LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS).

Šadurskis gan pagājušajā nedēļā Saeimā pārmetumus noraidīja. "Ja runājam par tiešu finansiālu ietekmi par šiem, ja drīkst tā žargonā teikt, "lojalitātes grozījumiem", tad Izglītības kvalitātes valsts dienests ir aprēķinājis to papildu darba apjomu, kas būtu nepieciešams," komisijas sēdē skaidroja ministrs. Šī summa ir 244,6 tūkstoši eiro gadā.

Grozījumi nepamanīti nepalika arī Latvijas Krievu kopienai (LKK). Tās vadītājs Vladimirs Sokolovs vērsies ar atklātu vēstuli pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS). Sokolovs lūdzis izskatīt jautājumu par Šadurska atbilstību ieņemamam amatam.

Savukārt 10 partijas "Saskaņa" deputāti parakstījuši un Saeimas prezidijā iesnieguši izglītības un zinātnes ministra demisijas pieprasījumu, minot, ka tam par pamatu ir arī "nelojālo pedagogu" grozījumi Izglītības likumā.

Trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti spriedīs par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem grozījumiem, kuri iekļauti nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Kā iepriekš Latvijas Radio norādījusi komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (V), Saeimu plānots lūgt nodalīt atsevišķi šos likuma grozījumus un skatīt atsevišķi trīs lasījumos.

Ziņots, ka valdībā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka darba devējiem nekavējoties būs jāizbeidz darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju un pedagogiem, ja viņu darbība nebūs lojāla Latvijai un tās Satversmei.

Saskaņā ar likumprojektu būs aizliegts nodarbināt valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas dibinātas izglītības iestādes vadītāju, ja viņa profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši. Persona, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības iepriekš uzskatīto iemeslu dēļ, nevarēs ieņemt pedagoga amatu piecus gadus.

Ierobežojums attieksies uz visām izglītības iestādēm.

Kā norādījusi IZM, "ierobežojums ir atbilstošs, lai pēc iespējas novērstu kaitējuma risku izglītojamo un valsts drošības interesēm".

Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.