Saeimā pārstāvētā partija "Saskaņa" esot solījusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai (LVSADA) censties novērst trūkumus, kas attiecas uz nākamā gada veselības aprūpes budžetu, pastāstīja arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Otrdien mediķu arodbiedrība tikās ar partijas "Saskaņa" Saeimas frakciju, lai pārrunātu nākamā gada valsts budžeta projektu. Arodbiedrība norādījusi, ka veselības aprūpes finansējums tiek plānots nepietiekamā apjomā, savukārt "Saskaņa" esot solījusi, ka centīsies šos trūkumus novērst, strādājot pie budžeta portfeļa.
Keris arī atzīmēja, ka jārisina jautājums par pagarinātā normālā darba laika izskaušanu mediķiem. Tomēr, lai to izdarītu, ir jāpaaugstina mediķu atalgojums, kā arī jānosaka lielāka likme par virsstundām. Arodbiedrība uzskata, ka pagarināto normālo darba laiku ir pakāpeniski jāatceļ jau no nākamā gada un to vajadzētu skatīt kopā ar nākamā gada budžeta paketi. "Saskaņas" deputāti solījuši arī šo jautājumu skaidrot saviem Saeimas kolēģiem.
Kopumā pēc arodbiedrības un Veselības ministrijas aprēķiniem, lai finansējums nākamgad veselībai būtu 3,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nepieciešami vēl papildu 23 miljoni eiro. Lai sāktu pagarinātā darba laika atcelšanu, nākamgad nepieciešami četri miljoni eiro, ģimenes ārstu prakšu samaksas paaugstināšanai vēl vajadzīgi 2,5 miljoni eiro, bet vēl 16,5 miljoni eiro nepieciešami darba samaksas paaugstināšanai nozarē kopumā.
Keris skaidroja, ka kopumā ar jau paredzētajiem vairāk nekā pieciem miljoniem eiro atalgojuma palielināšanai saistībā ar minimālās algas palielināšanu šāds pieaugums būtu 28,8 miljoni eiro, kas būtu trešdaļa no nozarei piešķirtā papildu finansējuma, kas būtu pietiekami samērīgi, ņemot vērā, ka lielākā daļa jebkurā gadījumā tiktu novirzīta rindu mazināšanai un citām medicīnas vajadzībām.
Keris prognozēja, ka ar šādu papildu finansējumu mediķu algas varētu pieaugt labākajā gadījumā par 10%, tomēr aprēķini vēl tiek veikti.
Kā ziņots, plānots, ka nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai.
Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, līdz ar to 2017.gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.
Finanšu ministrija uzsver, ka nākamā gada finansējums veselības nozarei par vairāk nekā 30 miljoniem eiro pārsniegs 2008.gada jeb pirmskrīzes līmeni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
