Izglītības likuma grozījumus, kas paredz no darba atlaist nelojālus pedagogus un izglītības iestāžu vadītājus, lūgs izņemt no nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes, lēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
Trešdien komisijas sēdi apmeklēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V). Viņš deputātus iepazīstināja ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta projektu 2017.-2019. gadam, kā arī ar saistošajiem likumprojektiem.
Visplašākās diskusijas izpelnījās grozījumi Izglītības likumā. Pret konkrētajiem likuma grozījumiem iebilda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA).
LIVA ieskatā noteikums darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar pedagogu, kurš nepilda savu pienākumu, nav ne atbilstošs, ne samērīgs.
Arī LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda, ka grozījumi šādā redakcijā apdraud pedagogu profesionālo brīvību, "ja nav konkrēti atrunāti spēles noteikumi". Šobrīd ministrijas retorika ir tāda, ka skolotājs ir lielākais drauds jaunietim. Arodbiedrība nevēlās, lai ar šiem grozījumiem būtu apdraudēta pedagogu profesionālā darbība. LIZDA aicināja grozījumus Saeimā skatīt ierastajā kartībā, jo grozījumi ir nepieciešami, "bet ne ar šādām metodēm".
Diskusijas raisīja ne tikai grozījumu kvalitāte, bet arī normatīva atrašanās nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (V) pauda, ka Šadurska argumenti, kāpēc likumprojekts jāskata kopā ar nākamā gada budžetu, "neiztur kritiku". Vienlaikus viņa atzina, ka grozījumi ir nepieciešami, bet tie nav jāpieņem sasteigti.
Deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS) arī atzina, ka grozījumi jāskata ārpus budžeta. Viņš aicināja strādāt kvalitatīvi, nevis sasteigti.
Šadurskis uzsvēra, ka ietekme uz budžetu ir nepārprotama. Viņš uzsvēra, ka "lojalitātes grozījumus", protams, var skatīt ierastajā kārtībā, taču nokavētais laiks rada tiesisku nihilismu.
Arī Raivis Dzintars (NA) uzsvēra, ka nav laika gaidīt. Deputāts pauda bažas, ka, skatot likumprojektu trīs lasījumos jeb ierastajā kārtībā, būs tikai mēģinājums paildzināt laiku, lai apturētu Izglītības likuma grozījumu ceļu. Viņš apgalvoja, ka noteikti ir personas, kas ir ieinteresētas šos grozījumus apturēt.
Komisijas sēdē tika uzdota virkne jautājumu izglītības un zinātnes ministram. Tostarp ministram tika jautāts, vai tas, ja skolā atrodas bijušā Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa portrets, ir lojāli. Šadurskis pauda, ka, ja Rīgas pilī starp portretiem atrodas arī Ulmaņa portrets, tad var atrasties arī skolā.
Lūgums Izglītības likuma grozījumus izslēgt no budžeta paketes tiks iesniegts kā komisijas priekšlikums uz otro lasījumu. Plānots, ka deputāti par komisijas priekšlikumu tiks informēti jau pirmajā lasījumā.
Arī Saeimas Juridiskais birojs sniegs priekšlikumu izņemt no budžeta paketes, jo nav skaidrs, kāpēc tas ir jāiekļauj nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Vienlaikus grozījumi rada virkni jautājumu, kā tiks nodrošināts nelojālo pedagogu "izķeršanas" process.
Ziņots, ka valdībā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka darba devējiem nekavējoties būs jāizbeidz darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju un pedagogiem, ja viņu darbība nebūs lojāla Latvijai un tās Satversmei.
Saskaņā ar likumprojektu būs aizliegts nodarbināt valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas dibinātas izglītības iestādes vadītāju, ja viņa profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši. Persona, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības iepriekš uzskatīto iemeslu dēļ, nevarēs ieņemt pedagoga amatu piecus gadus.
Ierobežojums attieksies uz visām izglītības iestādēm.
Kā norādījusi IZM, "ierobežojums ir atbilstošs, lai pēc iespējas novērstu kaitējuma risku izglītojamo un valsts drošības interesēm".
Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
