Vaicāts, vai tiesa, ka Latviju proporcionāli šodien vairāk atstājot tieši latvieši un sievietes, Hazans saka, ka par latviešiem nav taisnība. Viņš norāda, ka aptaujās dažkārt redzami arī neekonomiski iemesli, proti, tieši nelatvieši biežāk nekā latvieši izsaka neapmierinātību par Latvijā notiekošo, neredz nākotnes perspektīvas sev un saviem bērniem.
"Tomēr kopumā pēdējos 15 gados latvieši un cittautieši aizbrauc daudzmaz proporcionāli, tātad vienādos tempos," atzīst pētnieks.
Viņš norāda, ka īpašs stāsts ir par sievietēm, kuras aizbrauc no Latvijas, proti, viņu aizbraukšanas mērķis nereti ir ģimenes izveidošana ārzemēs. Turklāt pētījumi liecina, ka Latvijas sievietes daudz biežāk nekā mūsu vīrieši "otro pusi" izvēlas ne no Latvijas.
Hazans laikrakstam saka, ka nedomā, ka no Latvijas šogad būtu aizbraucis vairāk cilvēku, nekā pērn. "Esmu analizējis pēdējo gadu aptauju datus par cilvēku aizbraukšanas plāniem. 2015. gada nogalē 20% aptaujāto vecumā no 18 līdz 64 gadiem varbūtību tuvākajā laikā braukt strādāt uz ārzemēm vērtēja kā lielu vai ļoti lielu. Tas ir tikpat daudz, cik 2013. gada beigās. Pilngadību sasniegušo jauniešu vidū šī proporcija sasniedz 45%, vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem pārsniedz 20%," atzīmē pētnieks.
Viņš arī par mītu nosauc apgalvojumu, ka lielākā daļa aizbraucēju ir tā sauktie lūzeri, zaudētāji – cilvēki bez izglītības un darba iemaņām.
"Pēc mūsu aplēsēm, ap 40% cilvēku, kuri atstājuši Latviju jau šajā gadsimtā, vai nu bija augstākā izglītība, vai arī viņi to ieguva jaunajā mītnes zemē. Tas ir kārtējais zaudējums Latvijai – cilvēciskā, intelektuālā, materiālā ziņā. Jo vismaz daļa no viņiem mācījušies par nodokļu maksātāju naudu," intervijā atzīst Hazans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
