Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Studentu apvienība (LSA) ir vienotas prasībā vidēja termiņa budžetā 2018. un 2019.gadam iekļaut plānoto finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai, informēja ministrijā.
Piektdien izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) ar LSA pārrunāja jautājumus, kas saistās ar valsts budžeta vietu saglabāšanu, kā arī ar IZM plānoto finansējuma palielinājumu augstskolu akadēmiskajam personālam. Līdzīgi kā vispārējās izglītības pedagogiem jūlijā valdībā apstiprinātais pedagogu darba samaksas modelis paredz pakāpenisku atalgojuma pieaugumu augstskolu akadēmiskajam personālam, kur katru gadu, sākot no 2017.gada, paredzēts 10% ikgadējs finansējuma palielinājums.
Studentu prasības nodrošināt IZM virzītos priekšlikumus ir pamatotas, jo izpilde nodrošina augstākās izglītības sistēmas attīstības perspektīvu, kā arī rada drošību par studiju vietu saglabāšanas iespējām, pārliecināts Šadurskis.
"Nav šaubu par papildu 5,469 miljonu eiro finansējumu augstskolām 2017.gadā," uzsvēra Šadurskis, piebilstot, ka trīs gados kopā papildus augstskolu akadēmiskā personāla atalgojumam plānots novirzīt vairāk nekā 16 miljonus eiro.
Finansējuma pieaugums ir plānots visām valsts budžeta finansētām augstskolām, IZM institucionālā pārraudzībā esošajai Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei un citām augstskolām, kā arī augstskolām reģionos un koledžu akadēmiskajam personālam, Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām Latvijas Mākslas akadēmijai, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai, Latvijas Kultūras akadēmijai un Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošajai Latvijas Lauksaimniecības universitātei.
Tikšanās laikā ar LSA ministrs pārrunāja arī Augstskolu likuma grozījumu projektu, kuru Saeima izskatīs kopā ar 2017.gada valsts budžeta likumu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu. Ministrs vēlreiz uzsvēra, ka iekļautie grozījumi Augstskolu likumā paredz veidot studējošo un absolventu reģistru, kas būtu saistīts ar Valsts ieņēmuma dienesta datiem, lai topošie studenti pirms augstskolas un studiju programmas izvēles varētu mērķtiecīgi novērtēt, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā un kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas.
Ministrs saņēma arī LSA aicinājumu ar savu klātbūtni paust atbalstu un solidaritāti pirmdien plānotajā studentu gājienā-akcijā.
"Savu un IZM solidaritāti un atbalstu esošajiem un topošajiem studentiem apliecinām, virzot tās likumdošanas iniciatīvas, kuras tagad ir jāizskata Saeimas deputātiem, un tās turpināsim aktīvi aizstāvēt turpmākajās diskusijās parlamentā," pauda ministrs.
Tāpat ministrs LSA informēja, ka plānotajā studentu akcijā nevarēs piedalīties, jo pirmdien, 31.oktobrī, Latvijas zinātnei, augstākajai izglītībai un studentiem notiek nozīmīga līguma parakstīšana Ženēvā (Šveicē) starp Latvijas valsti un Eiropas Kodolpētījumu organizāciju (CERN), kas paver jaunas un daudz plašākas iespējas Latvijas zinātniekiem, akadēmiskajai videi un studentiem iekļauties pasaules vienā no elitārākajām zinātnes organizācijām.
Kā vēstīts, valdība otrdien pēc emocionālām diskusijām nespēja vienoties par papildu finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai, lai netiktu samazināts valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits.
Līdz ar to lēmuma pieņemšana tiek atlikta uz divām nedēļām. Izglītības un zinātnes ministrs gan sola, ka nākamajā gada nepieciešamie 5,5 miljoni eiro augstākajai izglītībai būs.
Lai nepieļautu lēmumu par papildu finansējuma nepiešķiršanu augstākajai izglītībai un valsts finansēto studiju vietu samazinājumu, LSA pirmdien rīkos protesta akcijas un protesta gājienu. Tajā pat dienā Saeima valsts budžetu skatīs pirmajā lasījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
