Birokrātija liedza komisijai vērtēt KNAB vadītāja kandidātu prasmes, norāda Borovkovs  (119)

Viņš norādīja, ka konkurss "neizgāzās", bet likumā noteiktajā kārtībā noslēdzās bez rezultāta. Pēc Borovkova teiktā, problēma ir birokrātija kopējā sistēmā, kam apliecinājums bija arī konkurss uz KNAB priekšnieka amatu, jo kandidāti netika meklēti pēc profesionālajām prasmēm, bet spējas atskaitīties valsts pārvaldei. "Patiesībā tiek radīta sistēma ar formāliem ķeksīšiem. (..) Tas ir it visā. Šī bija reize, kad es redzēju, ka top kārtējais nolikums un arī izteicu savu viedokli jau iepriekš par to, ka mēs meklējam cilvēku, kas prot atskaitīties, nevis vada iestādi," sacīja Borovkovs.

Viņš piebilda, ka konkursa gaitā visi "ķeksīši" nesakrita, līdz ar to konkursantu amata prasmes nemaz netika izvērtētas, jo konkurss uzreiz noslēdzās bez rezultāta. "Manuprāt, līdz lietas būtībai, ko cilvēks var un spēj izdarīt, nemaz netika. Šī bija pirmā formālā [konkursa] kārta, kurā visi ķeksīši nesavilkās kopā," sacīja Borovkovs, norādot, ka plašāk par to, kuri "ķeksīši" nesavilkās kopā, drīkst komentēt tikai Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Borovkovs piebilda, ka Latvijā kopumā būtu nepieciešams mainīt principu, kā tiek meklēti augsta līmeņa valsts iestāžu vadītāji. "Ja tādā mazā valstī kā Latvija ir vēlme saskanīgi un sistemātiski strādāt, tad uz šādiem amatiem, kur ir ļoti īss rezervistu soliņš, nevajag taisīt konkursu. Ja KNAB vadītājs ir funkcionāli pakļauts Ministru prezidentam, kurš atbild par valdības darbu, tad šie cilvēki ir jāuzrunā Ministru prezidentam. Un tad droši vien arī parādītos profesionāli cienīgi cilvēki gan uz Valsts ieņēmumu dienesta, gan KANB vadītāja, gan arī citiem amatiem," viņš pauda.

Pēc Borovkova teiktā, arī konkursa nolikums nebija izveidots atbilstoši KNAB vadītāja kompetencēm. No kopējiem 100 punktiem prasība, lai topošajam KNAB vadītājam būtu zināšanas un pieredze izmeklēšanas operatīvajā darbā, aizņēma tikai piecus punktus, lai gan šo zināšanu īpatsvaram, pēc Borovkova domām, vajadzēja būt noteicošajam.

KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs uzskata, ka valsts sistēmiska kļūda ir arī nenodrošināt bijušajiem valsts iestāžu vadītājiem darbu valsts pārvaldē pēc amata termiņa beigām. Kā piemērus viņš minēja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju, pašreizējo Saeimas deputātu Gunāru Kūtri (NSL), bijušo valsts kontrolieri, pašreizējo Saeimas deputāti Ingunu Sudrabu (NSL) un pirmo Latvijas ģenerālprokuroru pēc valsts neatkarības atgūšanas Jāni Skrastiņu. "Nav nekādas pēctecības, ka cilvēki ar šādām zināšanām pienācīgi un gudri tās izmantotu tālāk, ka viņi var strādāt valsts labā. Viņu tālākā eksistence ir viņu pašu rokās," pašreizējo situāciju komentēja Borovkovs.

Viņš pievienojās Krieviņa vakar paustajam, ka Latvijā ir pietiekami daudz kompetentu cilvēku, kuri iepriekš strādājuši valstī nozīmīgos amatos un kuru zināšanas atbilst KNAB vadītāja amatam. Taču esošā kārtība, kad konkursos ir "jāizklaidē publika" un jāmēģina pierādīt nevis lojalitāte valstij, bet ierēdniecībai, sevi cienošus cilvēkus attur no vēlmes kaut kur parādīties. "Ir jāmaina attieksme," pārliecināts Borovkovs.

Jau ziņots, ka KNAB priekšnieka amata kandidātu atlases komisija uz konkursa otro kārtu nolēmusi nevirzīt nevienu no pretendentiem. Konkursa komisija izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus, no Satversmes aizsardzības biroja saņemto informāciju un vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka konkursa otrajai kārtai netiek virzīts neviens pretendents. Tas nozīmē, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu ir beidzies bez rezultāta.

Kopumā konkursā uz KNAB priekšnieka amatu tika saņemti desmit pieteikumi. Aģentūrai LETA bija zināmi četri pretendenti, kuri pieteikušies uz KNAB priekšnieka amatu, – pašreizējais biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Latvijas Juristu apvienības vadītājs, bijušais Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks Rihards Bunka. Neoficiāli arī bija zināms, ka KNAB priekšnieka amata kandidātu vidū ir arī bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis un Iekšējās drošības biroja Stratēģiskās plānošanas nodaļas priekšnieks Iļja Boronovskis.

Streļčenoka pilnvaras KNAB priekšnieka amatā beigsies 17. novembrī.