Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija izmeklē astoņas lietas par krāpšanos ar PVN, kurās kopējais valstij nodarītais kaitējums sasniedz 2 miljonus eiro, vēsta "Nekā personīga".
Kriminālvajāšanai martā nodots kriminālprocess, kurā minētās piecas personas izkrāpušas 778 092 eiro.
Kopš 2010. gada graudaugu vairumtirgotāju skaits ir trīskāršojies, bet audzētāju skaits palicis nemainīgs, ziņo raidījums. Ja pirms pieciem gadiem 31 nodokļu maksātājs valstij kā PVN atmaksāja 22,5 miljonus eiro, tad 95 nodokļu maksātāji 2014. gadā atmaksāja 34,4 miljonus eiro, bet pērn 99 maksātāji – 47,4 miljonus eiro.
Šovasar, 1. jūlijā, graudaugu nozarē tika ieviesta apgrieztā PVN maksāšanas kārtība. Raidījums vēsta, ka krāpnieki no graudaugiem "pārmetušies" pie zirņiem, pupām un minerālmēsliem.
"Esmu ticies ar uzņēmējiem, kas ikdienā šajā tirgū strādā, un viņi saka, ka, ir uzņēmumi, kas spēj piedāvāt neadekvāti zemas cenas. Tur, iespējams, ir PVN shēmas," raidījumam stāsta Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS).
"Lauksaimnieks, protams, skatoties, ka cena ir zemāka, bieži vien arī nopērk no šī PVN shēmotāja, bet pirms viņš tiek pārdots zemniekam, viņš jau ir izgājis divus trīs uzņēmumus, kurš šis PVN ir izkrāpts," skaidro Putra.
Cenšoties apkarot krāpniekus, reversā PVN maksāšanas kārtība ieviesta kokmateriāliem, metāllūžņiem, darījumiem būvniecībā, graudaugiem un no nākamā gada arī zeltam.
Raidījums norāda, ka pirms reversās PVN maksāšanas ieviešanas nav noticis nozares izvērtējums. Līdz ar to nav iespējams novērtēt, kāds ir krāpnieku nodarītais kaitējums valsts budžetam, kā arī to, vai ieviestās reformas ir bijušas efektīvas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
