Vāc parakstus par aizliegumu atmežot Ķemeru nacionālo parku  (36)

Kā iniciatīvas iesniedzējs norādīts Gints Kauniste.

Viņš vērš uzmanību uz to, kā tiek izcirsti Latvijas meži. "Vietās, kur Garkalnē vai Elejā vakar bija zaļojošs priežu mežs, šodien skatienam paveras izcirtumi. Tāpēc ir būtiski saglabāt neskartas dabas vērtības, kuras atrodas nacionālo parku aizsardzībā. Lai gan parkus aizsargā likums, aizvien atrodas kāds, kas gatavs to apiet," norāda Kauniste.

Iniciatīvā pausts, ka Engures pašvaldības politiķi esot gatavi "atmežot un izlīdzināt unikālas, 1% Latvijas teritorijas sastopamas mežainas kāpas".

Kā uzskata Kauniste, lai to izdarītu, pašvaldība atrunājas ar vajadzību pēc jaunas kapsētas. Viņš piebilst, ka tas neatbilstot patiesībai, jo pirms trim gadiem esot tikusi paplašināta viena no vairāk nekā desmit citām novadā ietilpstošajām kapsētām.

"Aprēķini liecina, ka tur apbedījumu vietu pietiek vairāk nekā 40 gadiem. Par spīti šiem argumentiem, ignorējot nevalstisko organizāciju, Tieslietu ministrijas un tiesībsarga iebildumus, Ministru kabinets 6. septembrī grozīja Ķemeru nacionālā parka noteikumus, kā rezultātā visai sabiedrībai piederīga valstiskas nozīmes "Natura 2000" aizsargājama piekrastes dabas teritorija tuvā nākotnē taps atmežota un izlīdzināta," norāda Kauniste. Viņš ir pārliecināts, ka lēmuma pieņēmējus neaizkavēja norādes par to, ka minētā pašvaldība esot ilgstoši pieļāvusi nepārdomātu pieejamo Ķemeru nacionālā parka platību apbūvi.

Līdz ar to, "apjaušot, cik maz mūsu valstī saglabājies cilvēka iejaukšanās neskartu piejūras ainavu, kuras piemērotas dabas daudzveidības saglabāšanai, atpūtai un piekrastes ainavas nodošanai nākamajām paaudzēm", tiek rosināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ministru kabinetam un Saeimai nepieļaut mežainu piejūras kāpu atmežošanu, kas sastopamas tikai vienā procentā valsts teritorijas.

Tāpat tiek rosināts svītrot no normatīvajiem aktiem normu, kas pretēji līdz šim spēkā esošajam aizliegumam atļauj Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonas izmantošanu kapsētu vajadzībām, kā arī rosināts organizēt neatkarīgu darba grupu, lai izvērtētu nevalstisko organizāciju piedāvātās jaunu kapu ierīkošanas vietu alternatīvas.

Šādas iniciatīvas rezultātā Kaunistes ieskatā būtu panākta Eiropas nozīmes dabas bagātības saglabāšana un jaunas kapsētas izveide ārpus kāpu teritorijas, kā arī saglabāta izcila dabas teritorija nākamajām paaudzēm. Ja iniciatīva tiktu īstenota, tāpat tiktu veicināta ilgtspējīga novada attīstība, tostarp dabas doto priekšrocību izmantošana tūrisma veicināšanai un neapbūvētu teritoriju saglabāšana iedzīvotāju rekreācijai, uzsver iniciatīvas autors.

Kā ziņots, valdība 6. septembrī bez diskusijām apstiprināja vides aizstāvju kritizētos Ķemeru nacionālā parka noteikumus, kuri paredz arī kapsētas izveidošanu Lapmežciema kāpās.