Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi var doties izdienas pensijā, ja sasniegts 55 gadu vecums, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrās ir nostrādāti ne mazāk kā 20 gadi, no kuriem pēdējie pieci tieši neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Kā raksta "Latvijas Avīze", kaut gan ātrās palīdzības brigādē, kurā ir divi mediķi un šoferis, vienam medicīnas darbiniekam – ārstam vai ārsta palīgam – noteikti ir jābūt sertificētam, tomēr lielā kadru trūkuma dēļ to nav iespējams nodrošināt. Reģionos mediķu mainība nav tik jūtama, bet to nevar teikt par Rīgu, kur ir daudz plašākas labāk atalgota darba iespējas.
Laikraksts atzīmē, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu un feldšeru jeb ārsta palīgiem lielā darba pieredze un spēja ātri reaģēt visdažādākajās situācijās pacientiem deva sajūtu, ka viņi ir drošās rokās.
Mēģinot uzzināt, vai tagad, pēc pieredzējušo kolēģu aiziešanas pelnītā atpūtā, NMPD nav radušās problēmas, laikrakstam NMPD brigāžu atbalsta centra "Krasts" vadītāja Ņina Kalvāne paskaidrojusi, ka Rīgas reģiona centra vadītājs Aksels Roshofs esot izdevis rīkojumu, kas aizliedz sniegt jelkādu informāciju žurnālistiem.
NMPD vadītāja Sarmīte Villere laikrakstam atklājusi, ka 85% no visām ātrās palīdzības brigādēm ir ar valdības noteikumiem atbilstošu brigādes sastāvu. Pārējās brigādēs mediķu trūkuma dēļ pagaidām nav iespējams nodrošināt sertificētu vadītāju. Situācija nav apskaužama rudens un ziemas sezonā, kad darbinieki sāk slimot. "Tad par brigādes vadītāju kļūst tas, kurš ir pieejams," laikrakstam atznusi Villere.
"Jau četrus gadus pēc kārtas esam aktualizējuši jautājumu Veselības ministrijā, ka valstij ir jāapmaksā visu ārstu palīgu ceturtā gada studijas, jo mums šie speciālisti it ļoti nepieciešami, taču situācija nav mainījusies," skaidrojusi Villere.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
