Nākamgad plānots slēgt Straupes Narkoloģisko slimnīcu, un patlaban Veselības ministrija (VM) rēķinot, kāds būtu finansiālais ieguvums, ja medicīniskās palīdzības sniegšanu alkoholiķiem pārceltu uz Strenčiem, vēsta LNT raidījums "Ziņas sešos".
Slimnīca atrodas Pārgaujas novadā, Straupes pagastā. Tā ir iekārtota Lielstraupes pils ēkā.
Straupes narkoloģiskās slimnīcas virsārste Dace Raituma radījumam norādīja, ka pārmetums par iestādes nesaimnieciskumu nevarētu būt iemesls šādam solim. Salīdzinot ar citām slimnīcām, Straupei nav finansiālu zaudējumu un uzkrātu parādu.
Pēc raidījuma vēstītā, līdz ar centra slēgšanu Straupē bez darba paliks vairāki desmiti ārstu, medmāsu un citu darbinieku – lielākā daļa neesot gatavi darba dēļ braukāt uz Strenčiem.
Savukārt Pārgaujas novada dome pauž bažas, kas notiks ar Lielstraupes pili, kurā iekārtota slimnīca. Tā patlaban pieder VM.
VM valsts sekretārs Kārlis Ketners raidījumam pauda, ka gadījumā, ja īpašums vairs nebūs nepieciešams veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai, tas, visticamāk, ievērojot normatīvos aktus, tiks nodots "Valsts nekustamajiem īpašumiem".
Taujāts, vai šāda reorganizācija netiek plānota, lai pili pārdotu kādam īpašuma tīkotājam, Ketners sacīja, ka "ir iespējamas dažādas sazvērestības teorijas".
Raidījums vēsta, ka VM patlaban rēķinot, kāds būtu finansiālais ieguvums, ja medicīniskās palīdzības sniegšanu alkoholiķiem pārceltu uz Strenčiem. Tur atrodas VSIA "Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca".
Kā norādīts slimnīcas mājaslapā, VSIA "Straupes Narkoloģiskā slimnīca" sniedz medicīnisko palīdzību alkohola atkarības slimniekiem, pārtraucot pacienta sistemātisko un regulāro alkohola lietošanu un atjaunojot viņa darba spējas. Straupes slimnīcā ārsti pacientam nosaka arī terapiju atturības turpināšanai turpmākajā dzīvē.
Slimnīca 2015. gadā strādājusi ar 639 257 eiro apgrozījumu, kas ir 13% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Slimnīcas peļņa augusi par 1% – līdz 3702 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
Slimnīcas valdē ir viena persona – valdes locekle Maija Ancveriņa.
Vēstīts, ka VM strādā pie ārstniecības iestāžu sadalījuma pa līmeņiem, precīzi definējot, kāds pakalpojumu klāsts katrā no līmeņiem tiks apmaksāts no valsts puses.
Ņemot vērā, ka visbiežāk un visvairāk nepieciešamie pakalpojumi iedzīvotājiem ir ambulatorie pakalpojumi, proti, ārstu speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi, manipulācijas, ko ir iespējams veikt, piemēram, dienas stacionārā, to nodrošināšana tiks turpināta un sekmēta, iepriekš skaidroja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Savukārt iedzīvotājiem retāk sniedzamus, specifiskākus un sarežģītākus pakalpojumus nāksies koncentrēt lielākās slimnīcās ar atbilstošiem resursiem, ņemot vērā pacientu drošību, medicīnas tehnoloģiju un cilvēkresursu pieejamību, pauda VM pārstāvis.
VM arī pieļauj, ka slimnīcu tīkla reformas rezultātā daļai mediķu no tām ārstniecības iestādēm, kur kāda nodaļa tiks slēgta vai kāds specifisks pakalpojums vairs netiks sniegts, nāksies pārkvalificēties uz citu medicīnas specialitāti vai arī meklēt darbu citā slimnīcā.
Komentējot plānoto reformu, veselības ministre Anda Čakša 17. oktobra intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" gan norādīja, ka kādas nodaļas tiks slēgtas, bet slimnīcas nevis slēgtas, bet tajās samazināta pakalpojumu intensitāte, līmenis, mainīta kvalifikācija, iedalot slimnīcas četros līmeņos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
