Gļēvā ministre, nomelnošana, bosings – Čerņeckis atklāti par VID notiekošo  (298)

Intervijas laikā viņš atļauj iepazīties un atstāj 17.oktobra vēstules, ko parakstījusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kopiju. Vēstule, kā vēlāk izrādās, esot bijis pēdējais piliens, kas licis viņam iesniegt atlūgumu un pamest darbu VID. Čerņeckis, kurš iepriekš medijiem izteicās, ka amatu neatstāj pēc brīvas gribas, bet sīkāk par to būs gatavs runāt jau pēc darba attiecību pārtraukšanas, ir rūpīgi apsvēris savu sakāmo par iemesliem, kas likuši viņam izšķirties par darba attiecību pārtraukšanu.

Viņš arī vairākas reizes atkārto, ka vēlētos, lai publikācijā galvenā uzmanība tiktu pievērsta tieši iemesliem, kas likuši viņam pamest darbu VID, ne tik daudz citām tēmām. Sarunas iesākumā Čerņeckis pauž cerību, ka "Delfi" drīkstēšot visu nopublicēt, ko viņš pateikšot, bet beigās, vaicāts par turpmākajiem plāniem pēc amata atstāšanas, runā atturīgi – savedīšot kārtībā domas, un tad redzēšot, kas pēc viņa sarunas ar "Delfi" vēl būšot aktuāli.

Jūs teicāt, ka runāsiet, kad būsiet darba attiecības pārtraucis

Īsā atbilde, par to, kāpēc es aizgāju projām un kurš mani piespieda aiziet... Punktu pielika visam šim procesam šī Reiznieces-Ozolas vēstule [atbilde uz Čerņecka iesniegumu, kurā viņš šā gada 12.septembrī apstrīdējis lēmumu par rotāciju], ko viņa man atrakstīja par rotācijas procesu un tā īsā atbilde ir sekojoša:

Es nevaru strādāt sistēmā, kurā politiskā vadība Reiznieces-Ozolas personā, pusgadu sabiedrībai izplata nepatiesu, nomelnojošu informāciju, kas grauj manu reputāciju, par to, ka es pretdarbojos rotācijai, ka es turos pie krēsla, ka es netieku galā ar dažādiem darbiem un tamlīdzīgus apvainojumus, bet pati ir tik gļēva un nevarīga, un nav gatava iet uz tiesu aizstāvēt savu viedokli, ko apliecina šī te vēstule, ko es pavisam nesen saņēmu, kur ir rakstīts, ka visizcilākais VID darbinieks ir Čerņeckis. Šādā sistēmā man nav vietas un tur nevaru strādāt.

Pusgadu viņa stāsta sabiedrībai (..) Čerņeckis pretdarbojas, turas pie krēsla, lai ietekmētu tur kaut ko, bet tad, kad viņai ir jāiet uz tiesu, lai aizstāvētu savu viedokli, viņa uzraksta uz septiņām lapām vēstuli, kur uz trim lapām no četrām rakstīts, ka Čerņeckim ir nevainojama reputācija un par to, cik es esmu ģeniāls.

Kur tad ir tā problēma?

Tad, kad man ir jāiet uz tiesu, lai pierādītu, to, ka viss, ko Reizniece – Ozola par mani ir teikusi, ir meli, apvainojumi, goda un cieņas aizskaršana, tad viņa man atraksta vēstuli, gļēvu, baidoties no tiesas, ko viņa zaudēs viennozīmīgi, ka Čerņeckis ir vislabākais darbinieks.

Jūs esat iesniedzis prasību pret viņu par goda un cieņas aizskārumu?

Pēc šī te es iesniegšu. Par godu un cieņu, nē, šī te vēstule ir par rotāciju (..) kur paskaidro, kāpēc es esmu rotēts. Tas ir tas, kas pielika punktu, šī te vēstule ... Bet tas garākais stāsts ir, es izstāstīšu. Ar ko viss sākās. Sākās viss ar "De facto" raidījumiem šī gada sākumā principā par divām lietām par Dirnēna lietu, kuru, ja nebūtu "De facto" raidījums, tad viņa būtu atklāta daudz ātrāk un pilnīgāk. "De facto" raidījums principā iztraucēja normālu Finanšu policijas darbu. Un otrs bija šis te noziedzīgais elements, kuru parādīja "De facto", kurš atzinās, ka 10 gadus nodarbojas ar naudas atmazgāšanu. Atvainojiet, ja tas ir "De facto" informācijas avots, tad kādā līmenī viņi strādā.

Un kāds tad bija šis te pusgads par kuru es stāstīju. Es esmu uzskaitījis desmit, 11 galvenās pozīcijas, ko ar mani mēģināja izdarīt. Tas bija vienkārši totāls mobings, bosings un psiholoģiska vardarbība.

Kas to īstenoja un kā tas izpaudās?

To īstenoja Reiznieces-Ozolas virsvadībā, sniedzot medijiem nepatiesu informāciju par mani, sagrozot faktus par mani. Patiesībā, es domāju, ka viņa pati lēmumus nepieņem, aiz viņas stāv cilvēki, kurus sabiedrība nezina, aiz viņas stāv PR cilvēki, kas viņai uz lapiņas uzraksta priekšā, ko viņa arī norunā.

Kas ir tie cilvēki?

Mēs tiksim līdz tam... Es nevaru pateikt, konkrēti kuri, bet man ir pilnīgi skaidrs...

Tātad pirmā pozīcija, kādi man bija darba apstākļi un kāda man bija dzīve, kāds bija viss rotācijas process. Trīs reizes man bija saruna ar Pētersoni [līdzšinējo VID ģenerāldirektori Ināru], kur viņa dievojās, ka cenšas mani aizstāvēt, bet Reizniece-Ozola pirmajā sarunā uzdevusi aizrotēt tieši mani. Un tur bija arī vēl vairāki citi cilvēki, par kuriem es īsti nezinu, kuri konkrēti, tas bija viņas uzdevums. Man bija trīs sarunas, kur es jautāju, varbūt es varu aiziet ar viņu aprunāties, varbūt var uzzināt iemeslus, argumentus, kāpēc. Četras piecas reizes es mēģināju pats pie viņas pieteikties, nevienu reizi viņa mani nepieņēma. Tad, kad mani jau aizrotēja uz piedziņas pārvaldi, Reiznieci-Ozolu visvairāk sāka interesēt tieši piedziņas darbs. Viss šis te rotācijas process vilkās ilgi, mokoši, pēc neskaidriem principiem, kritērijiem.

Es tad pavaicāšu uzreiz, cik ir pamatota hipotēze, ka ministres rotācijas iniciatīvas pamatā ir tieši būvnieku lieta, ko jūs bijāt sākuši šķetināt?

Mēs nonāksim arī līdz tam. Es izstāstīšu to vardarbību, psiholoģisko teroru, kas pret mani tika vērsts, šīs te padsmit pozīcijas, pēc tam nosaukšu konkrētus uzvārdus.

Man bija bez šaubām jāaizstāv savas intereses, jāiet uz administratīvo tiesu, jāvāc pierādījumi, jānostiprina tas viss, jāiesniedz tiesā pieteikums ar pierādījumiem, jāiesniedz paskaidrojumi, bija jāgatavo pārsūdzība ministrijai. Tie visi ir dokumenti, kas jāvāc, ar to ir jānodarbojas.

Tad, ceturtais punkts, Pētersone jau tik tālu nolaidās, ka viņa visai augstākai VID vadībai sāka nomelnot mani un stāstīt, ka es žurnālistiem pasūtu raidījumus, lai tiktu no Pētersones vaļā, lai atbrīvotos no viņas. Kad es viņai pieprasīju diktofona ierakstu, jo tā saruna tika ierakstīta, viņa mērkaķa ātrumā skrēja pa galvu pa kaklu un izdzēsa tos ierakstus, un atrakstīja man vēstuli, ka diktofona ieraksti ir iznīcināti.

Es nākamajā sanāksmē aizgāju pats, piedalījos. Viņa locījās kā zutis, un nevienu vārdu nevarēja pateikt. Stāstīja, ka viņa neko tādu nav teikusi. Runa bija par vienu no lielākajām krāpšanām, kur es liku viņai... entie desmiti miljoni, arī presē bija izskanējis, man liekas, "Nekā personīga" par viņu rakstīja.

Es viņai teicu, ka nav normāli, ka entos gadus pieņem VID deklarācijas, kur no Eiropas saņemta informācija, ka ir pretī fiktīvi darījumi. Viņa to uztvēra, ka es viņai esmu pateicis, ar domu pasūtīt kaut kādus raidījumus... Nevis ierosināt disciplinārlietas pret cilvēkiem (..), bet stāstīt visai VID vadībai, ka Čerņeckis ir sagatavojis viņai kaut kādu nomelnošanas kampaņu. Kad es viņai uzdevu atsaukt un piedraudēju ar tiesvedību, tad viņa locījās kā zutis un stāstīja, ka viņa neko tādu nav teikusi. Simt procenti... Man lielākā daļa no tiem cilvēkiem apliecināja, ka viņa trīs reizes manu uzvārdu nosauca.

Tālāk. Pret mani un Podiņu [kādreizējais Finanšu policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Podiņš, pēc rotācijas – Muitas policijas priekšnieks] tika ierosinātas discipinārlietas, par to, ka mēs žurnālistiem esam snieguši informāciju, kas neatbilst VID interesēm, Protams, ka disciplinārlietā jāraksta paskaidrojumi, ka viņa velkas entos mēnešus. Loģiski, ka viņu izbeidza, bet tas bija kārtējais punkts, kā tika īstenota psiholoģiskā vardarbība pret mani.

Tālāk. Latvijas Televīzija. Kārtējais raidījums, kur nepatiesi es tieku apvainots visādās bezdarbībās un grupējumu piesegšanās. Es uzrakstu vēstuli LTV, ko viņi man atbild – Čerņecka kungs, mēs par jums nevienu faktu neesam pauduši, tās visas ir baumas, pieņēmumi, un dzeltenās lietiņas, kuras mēs stāstām sabiedrībai, lai viņiem būtu interesanti. Un tā vēstule man ir ...

Par kuru konkrēti raidījumu ir runa?

"De facto" raidījums bija viens no pēdējiem, par to, ka Čerņeckis turas pie krēsla, ka atkal tur Čerņeckis nav kaut ko laicīgi izdarījis Dirnēna lietā.

Tagad oktobrī?

Nē, tas jau bija stipri vēlāk, šis viss vilkās pusgadu. Šis [rāda uz vēstuli] bija pēdējais.

Tagad nākamais. Vesela virkne anonīmas sūdzības bija par mani, un citiem, arī Podiņu, premjerministram, ministriem, ģenerālprokuroram, kurā es tieku vainots kaut kādās kukuļņemšanās, kaut kādās izspiešanās. Kas beigās izrādās, izrādās, ka viena no personām, kas autors, ir viens no VID darbiniekiem. Es vēršos ar iesniegumu un vēršas pārējie cilvēki, tiek ierosināts kriminālprocess. Tas ir tikai pirmais kriminālprocess, kur tiek aizskarts mans gods un cieņa. Kriminālprocess ir Finanšu policijā.

Kurš ir tas cilvēks? Medijos ir rodama atsauce uz anonīmu augsta ranga VID amatpersonu...

Nu es nevaru... man ir aizdomas. Pietiekami ilgi un pietiekami tuvu stāvošs Pētersonei.

Nākamais kriminālprocess, kuru es pats inicēju un kuru ierosināja. Atkal aizskartas manas tiesības – par mana pieteikuma tiesai satura izpaušanu. Nu tiesa veica pārbaudi, no tiesas informācija nav nopludināta, tātad, kāds VIDā vai ministrijā. Ar kādu domu? Protams, lai atkal mani terorizētu un neļautu normāli ne strādāt ne dzīvot.

Nākamais kriminālprocess, kur es tiku atzīts par cietušo. Man tika interneta komentāros izteikti draudi. Dzīvībai. Uzspridzināt mani. Jā.. vērsos policijā, ierosināja kriminālprocesu, noskaidroja personu.

Kas tālāk noticis ar to procesu? Kurš izteica draudus?

Tur jāprasa droši vien policijā (..) tas viss bija laikam vasarā.

Tad bija vēl viens kriminālprocess, jau ceturtais kriminālprocess, kur es arī vērsos ar iesniegumu Valsts policijā par goda un cieņas aizskaršanu publikācijās, un esmu nopratināts kā cietušais.

Nu lūk, par ko pārvērtās mana dzīve (..) Kā jutās mana ģimene, kā es jūtos...

Un tad par iemesliem un pasūtītājiem. Es varu uzskaitīt no 2010., 2011.gada, kad es vadīju FP, līdz brīdim, kad vēl manā pārraudzībā FP bija, padsmit krimināllietas, padsmit grupējumi, kas ir atklāti, kur naudas maisi ir desmitiem un simtiem miljonu mērāmi, kur jebkurš no viņiem varēja būt pasūtītājs un ieinteresētais, lai no manis tiktu pēc iespējas ātrāk vaļā.

Tās var būt lietas gan FP gan Muitas policijā, tas var būt Lembergs, tas var būt Martinsons, tas var būt Sprūds, tas var būt Gulami. Tie var būt naftas lietas cilvēki. Naftas lieta publiski ir izskanējusi, ir saistīta ar "Dinaz". Tie var būt spirta lietas cilvēki. Pēdējā laikā ļoti aktīvi. Tādu politisku spiedienu, cinisku, bezkaunīgu un tiešu kā spirta lietā... Pētersone pie ministriem skraidīja nepārtraukti. Saeimas deputāti rakstīja vēstules. Beigās Pētersone nobijās un teica, ka viņa KNAB nerakstīs par to visu. Es pats to vēstuli parakstīju un aizsūtīju KNAB. Par politisko spiedienu. Par konkrētām lietām, uzvārdiem, cilvēkiem.

Tie var būt "Panamas dokumentu" cilvēki. Es biju tas, kurš saka šķetināt personīgi ar Eiropolu, lai saprastu, pēc iespējas ātrāk tiktu pie "Panamas dokumentiem". Kaut kas tagad notiek ar to visu? Man ir žēl Ceipes [tagadējā Finanšu policijas pārvaldes priekšnieka Edija]. Viņš ir goda cilvēks. Viņš ir ... es nezinu... ko viņš, nabags, tagad var ar tiem gruvešiem, ar tiem iebiedētajiem, demotivētajiem finanšu policijas izmeklētājiem iesākt un izdarīt...

Es varētu nosaukt vēl vismaz piecas un vairāk krimināllietas, kas ir pabeigtas, vai kuras bija jāpabeidz šogad. Par Saeimas deputātiem, kuri ir notiesāti vai aizdomās turamie, par viņu radiniekiem. Publiski izskanējušās lietas. Par lielākajiem metāla apstrādes uzņēmumiem, par lielākajiem būvniekiem, par lielākajiem restorānu tīkliem, par lielākajiem apsaimniekošanas uzņēmumiem nozarē – visi lielākie nozares uzņēmumi, tie visi manā laikā ir atklāti.

Šīs te lietas, kas vēl nav pabeigtas, ko es nosaucu, viņas visas, lielākā daļa, šogad bija jāpabeidz. Es esmu pārliecināts, ka tur izmeklēšana vai nu nenotiek vispār, jo daļa cilvēku ir aizrotēta vai paši aizgājuši, un pārējie, kas ir palikuši, baidās strādāt. Jo ar viņiem izdarīs to pašu, ko izdarīja ar mani, un ar tiem izmeklētājiem, kam tās lietas bija lietvedībā.

Ko ar viņiem izdarīja? Un kādas ir šīs skaitliskās izmaiņas FP rotāciju rezultātā?

Skaitliski tie ir kaut kādi cilvēki 20, kas ir no FP aizrotēti – no 160. Bet runa ir par Rīgas izmeklētājiem, kam ir tās lielās lietas, par kurām es runāju. Un kas ir vēl ļoti būtiski šajās lielajās lietās, tas ir tas, par ko mēs ar Podiņu [tagadējo VID Muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu] pēdējos gados vienojāmies, viņās visās, nu gandrīz visās, ir salikti aresti miljoniem, arestēti īpašumi un naudas. Miljoniem. Ir kriminālprocesuālie termiņi, cik ilgi šos arestus var turēt. Tie ir 24 mēneši plus seši. Ja šie termiņi beidzas, ja lieta nav prokuratūrā, tad šie aresti ir jāatceļ.

Ja nav izmeklētāju, pieredzējušu, viņš ir aizrotēts vai aizgājis, to lietu pārņemot, ja tā izmeklēta gadu vai pusotru, jābūt tik pat talantīgam, zinošam, vai pat veselai grupai pretī. Ar iniciatīvu, ar zināšanām, ar pārliecību, ka augstākā vadība tevi atbalsta un tu ej līdz pašai augšai. Pat ja tajās lietās būs kriminālvajāšana, es neesmu 100%, protams, pārliecināts, bet viss par to liecina, ka paši galvenie organizatori, patiesā labuma guvēji, oligarhi, miljonāri, lielie naudas maisi tur nebūs kā aizdomās turamie.

Demotivēts kolektīvs. Tie ir gruveši, kas tur ir palikuši. Ceipe, ko viņš var izdarīt... Ko prokurors var izdarīt tajā lietā. Viņš var rakstīt norādījumus, cik grib. Ja izmeklētājs baidās, ja viņam nav atbalsta no vadības, ja viņam nav izmeklētāju, kas palīdz veikt izmeklēšanas darbības to milzīgo apjomu...

Ja jūs būtu turpinājis darbu VID, tad oligarhi un naudas maisi būtu aizdomās turamie un viņiem būtu reālas apsūdzības?

Protams. Tas bija šī gada Finanšu policijas plānā, kas ir apstiprināts. Visas šīs skaļās lietas būtu kriminālvajāšanai ar organizatoriem, ar naudas maisiem. Ar visiem arsetiem, tur ir miljonu aresti naudas izteiksmē. Tur ir ražošanas iekārtas, īpašumi (..) es varu pateikt, ka nevienas tādas lietas, kā "Gan bei" krimināllieta par kases sistēmu sagrozīšanu, tuvākajos gados vairāk nebūs, tā kā es te sēžu. Ir iznīcināta sistēma, ir iznīcināta cilvēku pārliecība strādāt uz "lielajām zivīm". Ir gruveši. Nav cilvēku, kas spēj tādu lietu atšķetināt.

Pat tie, kas ir palikuši ar zināšanām un pieredzi, viņi nekad neies uz augšu, jo ar šiem cilvēkiem visās šinīs lielajās lietās individuāli tiek strādāts, lai viņi būtu bezbailīgi, drosmīgi, patrioti. Jūs esat dzirdējuši pēdējā pusgada laikā Finanšu policijas rezultātu kādu? Man žēl Ceipes. Pat ja būs kādi aizturējumi, "lielo zivju" tur nebūs.

Visas manas ziņas, ko es esmu stāstījis par lielajām lietām, jūs atradīsiet saistību ar kādu politisko spēku. Kaut ne tiešu. Visās šajās padsmit lietās, kur es jau nosaucu uzvārdus, ir skaidri saskatāms politiskais fons. Vai tur ir Saeimas deputāts, viņa radinieks, vai tur ir lielie ziedotāji...

Vai esat gatavs pateikt, kurš stāv aiz jūs kritizējošajām publikācijām? Vai esat uzvārdu gatavs nosaukt?

Jebkurš no šiem..

VID amatpersona, jūs teicāt sākumā, stāv aiz iesniegumiem, kurš "bīda" tās lietas?

Es nevaru to teikt, jo tad uzreiz ir kriminālprocess pret mani par izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu. Viņš parādās komentāros, tas uzvārds, kad viņi tur villojās savā starpā par šito.

Kā ir ar Finanšu un muitas policijas apvienošanu? Kā to vērtējat?

Izcilākais piemērs kā nedrīkst būt un nedrīkst darīt. (..) Kā sākās šis apvienošanas process? Ar Reiznieces-Ozolas rezolūciju. Ir jāveic apvienošana. Tad pastāstiet man, lūdzu, no kurienes viņai zināšanas un informācija par to, kā darbojas tiesībaizsardzības iestādes. Tie ir tie paši sabiedrībai nezināmie konsultanti un padomnieki. Kā var uzdot apvienot divas policijas bez izvērtējuma, kāds no tā būs efekts sabiedrībai, kā labāk apkaros ēnu ekonomiku.

Pēc tam nabaga Pētersone savā histērijā un panikā atskrien un pasaka, ka Reizniece-Ozola to ir uzdevusi. No sākuma viņa uzdod sagatavot ziņojumu, ka VIDs pats to iniciē (..) beigās top kaut kāds ziņojums, kuru Pētersone aiznes Reizniecei-Ozolai – vajag apvienot! Kuru pēc tam aizstiepj uz Ministru Kabinetu. Ko Ministru kabinets pieņem divās trīs minūtēs – pieņem lēmumu – vajag apvienot. Palasi to anotāciju. Tur nav neviena vārda par to, kāpēc. Kas aiz tā stāv? Aiz tā stāv turpinājums rotācijai, iznīcināt visu to, kas ir palicis (..) paša būtiskākā šajā anotācijā nav – nav vērtējuma par to, kā šis apvienotais dienests strādās.

Jūs iezīmējāt ļoti skaidri paša pēdēja pusgada laikā piedzīvoto. Kāda ir kopējā atmosfēra VID?

Briesmīga. Atmosfēra ir vienkārši briesmīga. Ar jebkuru cilvēku parunājot, visi ar šausmām, jau gadu, gads ir apkārt, gaida reorganizāciju un atlaišanu. Kā cilvēki jūtas un strādā reģionos, kad nepārtraukti tiek viņiem stāstīts par dažādiem simtiem un tūkstošiem, kurus atlaidīs..

Daļa no viņiem jau ir atlaista, tikai VID to oficiāli nav apstiprinājis? Par Valku, ja nekļūdos, ir runa, vēl par citām mazajām pilsētām

Tur pavisam, pavisam neliels tas skaits ir... (..) šī neskaidrība, neziņa... VID jau nezina, ko atbildēt. Nav ko atbildēt. Ir pagaidu vadība, ir viss šis te garais process ar rotācijām, kur VID ir korupcijas perēklis, augonis, un kādiem tik epitetiem netiek apsaukāts. Neviena krimināllieta par to nav ierosināta, neviens nav saukts pie atbildības (..) Šitādā neziņā, tā ir vienkārši cilvēku spīdzināšana... Kāda motivācija cilvēkiem? Kad, pēc cik gadiem VID kaut kādu uzticību atgūs un atjaunos?

Tāpat stāsts par Koļegovu. Jebkuram finanšu policistam, jebkuram auditoram, ieraugot šādu amatpersonas deklarāciju ir skaidrs, tur nav divu jautājumu, ka ir notikusi optimizācija.

Kāpēc tikai tagad bija pārbaude, ja viņa šīs deklarācijas ir sniegusi gadiem?

Tāpēc, ka valdība jau 10 gadus nevar izlemt, kam ir jāpārbauda valsts amatpersonu deklarācijas (..) 10 gadus valdība nevar nolemt KNAB vai VID tas jādara. Vēl joprojām nav nolemts. Neviens nebauda mūsu valstī. Visi sniedz, 60 cik tur tūkstoši amatpersonu. Neviens nepārbauda. Tikai nu pēc kaut kādiem iesniegumiem, sūdzībām, vai kaut kādos izņēmuma gadījumos. Tad par ko mēs runājam? Par politisko gribu un varēšanu?

Kāpēc Pētersone aizgāja?

Reorganizācija VID. Viss strupceļā. Iesākts, nepabeigts process... VID veic netipiskas funkcijas... tur varbūt politiskā atbalsta pietrūka. Gandrīz visi lielie globālie jautājumi. Viņi visi gadiem nerisinājās. Konflikts starp mani un Kravali. Pusgadu Kravalis nerunāja, nespieda roku 10 cilvēkiem VID. Divi VID ģenerāldirektora vietnieki nesarunājās. Tā nav iestādes vadītāja atbildība?

Par ko bija strīds?

Strīds bija par trim rindiņām muitas un muitas policijas sadarbības kārtībā, par to, kā apmainīties ar informāciju. Pusgadu Pētersone nevarēja izlemt (..), tā ir normāla vadība? Tieciet paši galā...

Kas slēpās zem šīm trim rindiņām, kāpēc tad bija tik grūti izlemt?

No muitas datu bāzēm muitas policijas efektīvam analītiskam darbam ir nepieciešams pēc iespējas vairāk informācijas. Un to informāciju negribēja dot Kravalis. Viņš gribēja dot pie nosacījumiem, lai viņš zina, ko viņš dod, lai viņš zina atgriezenisko saiti. Bet ir policijas darbs, kas ir valsts noslēpuma objekti un izmeklēšanas noslēpums, un ir informācija datu bāzēs, kas nav Kravaļa personiskā informācija. (..) Kravalis pats Pētersonei atnesa atlūgumu, ko viņa iebāza smalcinātājā. Viss šis te – Kravaļa izmeklēšana, disciplinārlieta... visa šī Pētersones histērija, kā viņa mainīja uzdevumus trīs reizes dienā... viņa nerisināja nevienu jautājumu, tas viss gāja strupceļā. Un, lūk, rezultāts.

Vai izdosies kādu no trim kandidātiem izvēlēties VID vadītāja postenim?

Grūti ir spriest. Nevienam nav pieredzes, neviens nav vadījis lielu kolektīvu, nevienam nav zināšanu muitas un nodokļu jomā. Ja kādu bīdīs, tad vismaz paies gads, kad viņš plus mīnus sāks saprast kaut ko no drēbes.

Ja atradīs kopīgu valodu un nesāks šķaidīt, atlaist, iznīcināt tos cilvēkus, uz kuriem viss turas. Tad viņš noturēsies, viņš varēs vadīt iestādi. Ja viņš sāks kaut ko turpināt rotēt un neuzticēties, un dot kaut kādus uzdevumus, no augšas skatīties uz tiem cilvēkiem, kas tur ir palikuši, par augstāko vadību es runāju, viņš izlidos pusgada laikā ārā kā korķis. Nezinot vienkārši drēbi.

Nu nav tur nevienam CV... Pajautātu viņiem, cik ir PVN likme, neviens nezinātu (..) Varbūt viņi savās jomās ir profesionāļi. Bet tas ir jautājums, cik ātri viņš adaptēsies, mācīsies, cik ātri uzsūks visu to vidi... Tā ir sarežģītības ziņā... tas, ka lielākā valsts pārvaldes iestāde, ir skaidrs, visiem zināms. Bet sarežģītības ziņā – tur ir muita, tur ir nodokļi, kas pārklājas, noziedzības apkarošana, un vēl iekšējā drošība... to gadiem tikai var iemācīties (..)

Ko pats darīsiet tālāk? Kādi ir plāni?

Redzēs... Par darbu es pat neesmu interesējies, nav nekādu piedāvājumu. Man te "šuj" visu ko klāt žurnālisti – dzelzceļu, "Latvenergo", KNAB, VID (..). Savedīšu kārtībā domas, un tad redzēs, kas pēc manas šīs te izrunāšanās man te vēl spīdēs šinī mīļajā zemē, bet drausmīgajā valstī (..).

Un, beigu beigās paliek cepure par 30 latiem. Desmit gadi viņai ir.